..es piemēram nevaru iedomāties, ka pavadītu kādus gadus 15 vienā uzņēmumā... sfērā   

..oooooooooooooo,par to jau reiz diskuteejaam... jaa,esmu!... nevaru iedomaaties Sevi darboties citaa jomaa,ja dziive spiestu,protams,gatava visam... bet tas ko daru ir labaakais prieksh manis,kaut darbinjsh apniciigs un neinteresants,bet man patiik...   ... ir mainiitas tik iestaades un klaviatuuras(jaa,tai nosaukums jau arii cits)... viss modernizeejas   

profesiju nomainīju 2x mūžā, bet darba vietu gan ik pēc 4-5 gadiem, nepatīk rutīna   

Man profesijas radikāli mainījušās 3x, ne tāpēc, ka nebūtu patikušas, bet tāda bij situācija. Pašreizējā ļoti patīk, arī darbavieta un kolēģi kolosāli. Tikai viens sliktums - man darbs ir tik svarīgs, ka ar to nespēj konkurēt nekas. Ja vīrietis uzstāda ultimātu - "darbs vai es", tad viņš var droši aut kājas un doties durvju virzienā.

Mans darbs mans hobijs (nu jau gadus 10 noteikti)     Patreiz nav ne vajadzības ne velmes ko mainīt, bet kas zin... dzīve pāsrteigumu pilna    

Man patik savs darbs vienigais nepatik atsedet darba stundas ,patik pasai organizet savu darbu .Ari man dziv’e viriesi ir ustadijusi ultimatu ’’es vai darbs ’’ es protams esmu izvelejusies par prioritati darbs un neesmu to nozelojusi...

man ir profesija uz mūžu, arī darbs nav mainīts mūžību...    

esam..

piekopju vairākas.

Jā, kas tad esam...    

Savā profesijā nestrādāju,jo jāmēģina izdzīvot un par to,ko daru tagad,maksā vairāk nekā par to,ko gribētu darīt un darīju agrāk...

tulkoju no angļu, fotografēju. tas ārpus pamatdarba.

>beeda
Tu par sevi daudzskaitlī runā??? Vai uzdrošinies visu tautinieku vārdā ??   

Man mana profesija pēc būtības ļoti patīk,tikai ar gadiem jūtu ka stresiņš iedarbojas arī uz mani,spriedzīgākos izsaukumos adrenalīns tracina sirdi,kādu laiku nevaru no tā atbrīvoties.Bet gandarījums vienalga ir ,ja esmu bijusi noderīga.

man ir arī darsbsiņi, kas ir mans gan maizes darbiņš gan hobijs vienlaicīgi! jūtos gandarīts, kad par masāžu vai izpēšanu pirtī dzirdu ’’paldies", tad tu zini, ka esi ko labu paveicis citam! un ja vēl pie paldies klāt ir arī kāds ’’sabuzīts rublītis’’!   

patiešām atdevu n-tos gadus sistēmai un vienai darba iestādei.Iestāde ar savu specifiku..nolauzu, mainīju.
Vai esmu apmierināta,grūti teikt. Laikam pa ilgu nostrādāts. Jāmaina visa domāšana, bet mainot un mācoties noteikti tik iegūstu.Par spīti citām domām, palieku pie šī atzinuma   

... es jau ar itkā nesūdzos... bet neesmu gluži gatava vienā vietā pavadīt visu atlikušo dzīvi   

Pantera..
varbūt viss atkarīgs no izaugsmes iespējām, kad sasniegti griesti vajag ko citu?!

..iespējams... bet šad tad gribas pamainīt arī sejas, ko redz katru dienu birojā...    

oga-oga..tieši tā..no izaugsmes iespējām, ja TU nonāc zināmā līmenī un vairāk trepju nav..tad neko..jāgriez ceļs un jāsāk , kas cits