Vot atraduse par ko pusnaktī runāt!...
Pēc pusnakts, starp citu, pat 3.lpp likums vairs nedarbojas... Visam jānotiek jau 1. lpp!!!         

         tā gadās!    

Pustrijos naktī par svešām problemām atļauts domāt tikai psihologiem un mazohistiem!

Atstājiet to man!          

..tēma par ko ne viens vien vecāks uztraucas/neuztraucas, saskaras, ja ir vairāki bērni..
savādi bet DAŽĀS ģimenēs tā ir, kad bērni uzaug, tad tie nesatiek un pat neieredz viens otru..
..daudz pat pārāk daudz ir atkarīgs no tā kā vecāki ir ievirzījuši sākumposmā šīs attiecības..

Es zinu ģimenes, kur brāļi ar māsām vai brāļiem nav kontaktējušies gadiem ilgi, bet atliek nomirt kādam no vecākiem, kad visi saskrien kā maitu lijas un pretendē uz mantojumu    Man arī tas nav saprotams, man ir tikai viena māsa, mēs satiekam labi, vīra māsa nomira jauna un mēs uzaudzinājām viņas puisīti. Nezinu, kas liek cilvēkiem naidoties ar saviem ģimenes locekļiem, bet tādu gadījumu ir pietiekami daudz. Man tādu cilvēku ir žēl, bet tur jau no malas neko nevar darīt. Es no tādiem cenšos izvairīties, jo viņi noteikti nav labi cilvēki. Kasīšanās bērnu starpā ir viena lieta, kurš gan pusaudžu gados nav saplēsies vai pat sakāvies, bet pieaugušā vecumā man tas šķiet dīvaini.

radiniekus neizveelas ..nevar gadiit automatisku saprasanos ja cilveki ir radinieki kaut vai pasi tuvakie..
aprunasana tas jau cits stasts

es zinu cienu ljoti ’’cietu ’’radiijumu ,kas nerunaa ar maasaam jau 15 gadus.

nevis cienu ,bet vienu...

Mana māsa ir arī mana draudzene... bet par to, ka vaina ir vecākos es pilnīgi nepiekrītu... zinu gadījumu, kur viens brālis atšķīrās no ģimenes ap 28 gadiem... iemesls, vecāki otram dēlam vairāk palīdzot materiāli.. Es saviem 4 bērniem materiāli varu palīdzēt vien ar 10, 20 latiem, ja rodas tāda nepieciešamība... un manējie visi sadzīvo pat daudz mīļāk kā bērnībā..
Lielā daļā nepatikšanu pamatā ir nauda    

Un kur ir teikts,ka visiem OBLIGĀTI būtu jāsaprotās?          

Matador... vai Tu kā tētis negribētu lai Tavi bērni dzīvo saticībā?

matador-vareetu un vajadzeetu saprasties ,jo ’’vienas asinis’’

Hi,hi   ,es pat zinu māsu,kura ar otru māsu kaujoties pirkstu sačakarēja,a māsas draugam tusiņā roku salauza.Vienīgā laime,ka ar šo dīvaino radījumu nu jau labu laiku nav nācies satikties,jo ko var zināt,ko tāds drusku par dikti ieķēris var atkal sākt mālēt         .Citiem gan tiek stāstīts,ka māsas stulbas,bet nu no malas gan izskatās citādi,jo māsas tādas sīkas,rāmas,uzvesties jēdz,a pati stāstītāja tāda varen duktīga un pieklājīgā uzvešanās tik cik pašas stāstos dzirdama,jo dzīvē atklājas cita aina,vairāk uz zirgu deķa smalkumu velkoša         

Un visforšāk saprotas tie, kur vecāki neko "nevirza"   

Biezhi vien nopietnas korekcijas "vienas asinis" attieciibaas ieviesh braalju/maasu dziivesbiedri!    

ta nesaprassanas, manuprat, ir no bernibas. Kaut kada greizsirdiba vai... Vienam bernam liekas, ka vecaki mil otru bernu vairak, un tas aizvainojums paliek uz visu muzu.

..:)) es arī ar savu dēlu matadoru nesaprotos..:)))   

ta nesaprassanas, manuprat, ir no bernibas. Kaut kada greizsirdiba vai... Vienam bernam liekas, ka vecaki mil otru bernu vairak, un tas aizvainojums paliek uz visu muzu.

Cik cilvēku, tik stāstu, te nekādu "vidējo artimētisko" izvilkt nevar. Protams, ka lielākoties viss sākas bērnībā, bet es zinu gadījumu, kad māsiņas dzīvoja saticīgi līdz brīdim, kad abas iemīlēja vienu vīrieti...

Tuvos draugos man ir divi māsu pāri,kuras bērnībā(vecākā pret jaunāko) čutiņ līdz varas darbiem nenonāca un reizēm arī nonāca(jaunākās iespundēšana pagrabā,ļoti enerģiska šūpošana šupolēs,lai jaunākajai paliek slikti,pārsista piere,aizmukšana,lai sīkā paliek viena ),pieaugot visu šito atceras ar smiekliem un šausmām      un ir viena otrai balsts un stute nu jau sen un joprojām      .