... neizjūt vajadzību :))

Vienmēr beidzas ar... jeb, vienmēr beigās ir jautājums, vai man to visu vajadzēja... :))

Man tie nav, bet draudzene gan brauc uz Liepāju, uz Aigaru dzimtas salidojumu...    

lai atrastu savu vietu, izprastu vārdus - saknes savā zemē, zināt senčus nav nemaz peļami, daudz stāst var uzzināt, kuri aktualitāti nav zaudējuši vēl mūsdienās

Visu cieņu tām ģimenēm, kuras pie tā piestrādā ... mums kaut kā tās tikšanās vien bērēs ...

Man visas dzimtas sanākšanas ir ļoti nozīmīgi pasākumi, tikai tādu īstu "salidojumu" gan nav, ir bēres, kāzas, dzimšanas dienas, kapu svētki... Man patīk vecās tantes un onkuļi, brālēni un māsīcas...

Šie koki paliek ar arvien retāku zarotni... Maniem bērniem ir tikai viens brālēns...

Manu dzimtas koku vairs nevar nosaukt par koku,drīzāk par apkaltušu zaru ar 6 lapām...

Nu tad varu būt lepna, jo mums jau vairāki gadu garumā katru gadu konkrētā sestdienā notiek radu saiets, protams ne katru gadu salasās visi. Par dzimtas koku ļoti rūpējas un nopietni pie tā strādā amerikas anokulis    

jā ,mana tante no Zviedrijas atstāja mantojumā dzimtas koku grāmatu... vispār esmu par to ,ļoti viņai pateicīga un darbojos tāļāk..
tomēr radu saieti- lielās jubilejās,kāzās un bērēs...    
vismaz redzi no kā mantoti gēni...    

Vīra ģimenes zarojums bija uztaisījis, bet jēgas nekādas. Kopā tusējās tikai cilvji, kas viens otru jau pazina, tādi paši mājā aizbrauca. Bet tas dzimtas koks interesants.

... esmu organizējusi dzimtas saietus vismaz piecus salidojumus ... ja ir kāds, kas visus izklaidē un rada jautrību, tad var turpināt bezgalīgi un ilgi..vispār jau man tāds pozetīvs skats uz tiem kopīgiem pasākumiem

Kāpēc tāda tēma - gluži nejauši vakar mani atrada viena mana retā "meitas" uzvārda pārstāve... domāju jau,ka mūsējo tikpat kā nemaz vairs nav... ka izrādās - IR!!! un tiešām katru gadu notiek sabraucieni,tikšanās... un reāli viens otru arī atblastot... jāatzīst,ka tie,kuri šajā uzvārdā, tiešām pilnīgi viennozīmīgi ir vienas dzimtas atvases... citu nav...
... esmu pa īsto laimīga:)

man gan paveicis.lielās jubilejās un tās jau katru gadu notiek ,nevienam nav jāizklaidē un jājautro... jo visi esam aktīvi,...    man jau šogad divi tādi bij...    domājms uz ziemmasvētkiem vēl viens...

Dzimtas koks - ļoti plaša tēma... nav viegli tādus savākt kopā (īpaši ja ģimene ir kupla) puse pilnīgi nepazīstamu cilveku... Nedo Dievs, ja senā pagātnē vēl kāds kādu aizvainojis un nav kontaktējies...    
Nezinu priecāties vai nē, bet arī, ja kāds ir manā meitas uzvārdā, tad aizmiegtām acīm var teikt tas mans radinieks...          Un ja vēl jāpiepluso no koka otras zarotnes... ai, ai laikam jau jānoīrē kāds palielāks krogs...    

Raaibs tas koks vai tieshi otraadi taads apkaltis, visuma skumji ja saknes iisas un radu rados berni viens otru nepaziist un kur nu vel par atbalstu sapnjot...

’jā ,ar katru gadu gadu koks ļoti kuplo...
priecē tas, ka jaunai paaudzei ir par to liela interese...    mums savā laikā nebija tik lelas iespējas,bet tagad... ,.mūsu vecākajai šogad paliks !00... jā es gan tik ilgi nenovilkšu...    
mēs ,vecā paaudze ,cenšamies aizmirst pārestības un priecājamies par jaunajiem...          

esketite...
nu nu, es pilnīgi aiz ziņkārības "ielīdu" pastīties kāda tad vecā paaudze Esketite izskatās...     nu man jāsaka superr izskatās tā "vecā paaudze"      

Vērojums iz dzīves.
Tēvs krievs, savulaik kā armijnieks uz Latviju pārvācies. Ar sievu ukrainieti, kura pēc 25 gadu dzīvošanas Latvijā nezin latviski ne vārda. Krustojumu ar krūšturi jauc... Meita... naski noformēja Latvijas pilsonību, lai aizbrauktu strādāt uz Angliju. Sadzīvoja bērnu no nēģera, Amerikas pilsoņa un aizmuka. Sapazinās ar kurdu bēgli... piedzima bērns... Anglijas pilsonis... Vecāmāte staigā ar lapiņu rokā... mācās izrunāt mazbērnu vārdus... pa krievu modei tēvavārdu klāt piekabinot... Mežģe mēlās...

Lūk jums rēbuss... vai šitiem dzimtas koks ir no svara?

Oij.. shkjiet, ka vinjiem tur kish mish ar roziineem, nevis dzimta..

Nu bet vinjiem varbuut par taadu dzimtu ne jausmas nav. Un arii nevajag..

Itaaljiem ir speeciigas dzimtas, un zinu arii stipras latvieshu dzimtas.. un kaut kaa taas ir kaa tautas pamatveertiibas.. Tieshi dzimtas ir taas, kas saglabaa tautu kaa taadu.. vismaz man taa liekas.. Jo ja no dzimtas kaads aizprecas.. vinjsh tik un taa saglabaa saites ar saveejiem.. un regulaari brauc ciemos, un ierodaas uz visiem dzimtas pasaakumiem..

Man shkjiet tas ir liidziigi, kaa ar "latvieshiem", kas pasludina sevi par pasaules pilsoni, kursh var dziivot jebkur.. kam nav svariiga Latvija un piederiiba pie latvieshiem..