sakasniitim ? kas tas tāds?

   Pastariitis, abrkasis, jaunaakais.

Kāpēc attiecīgs šķitums vecākajiem? Tādēļ, ka vecākie redz savu pienākumu pārsvaru pār mazuļa it kā nebeidzamajām tiesībām.

Mariin... pārtulko, neko nesapratu.   

Tiesiibaam, Mariin?? Nu, vareetu pastriideeties. Es kaa jaunaakaa no beerniem "izbaudiiju" gana arii pienaakumus. Lielajiem braaljiem bija jaagludina bikses, lai shie kaa kundzinji dotos meichaas, jaavaktee, kad paarvilksies maajaas, lai atsleegtu durvis.   

Man tādu problēmu nav,katris dzīvo savā valstī ,pats satieku viņus labi jā gadā reiz..   

" Mammiit, kuru Tu no mums vairaak miili?"- " Beerninj, griez kuraa pirktinjaa gribi, visi vienliidz saap... "

... :)) es vecākajam bračkam buktēju bikses pa naudu vai končām,tā mans biznes sākās..:))   

Maigonit, Tu man atsauci atminjaa laikus, kad nerrojaam tos siikos.Savaariijaam gotinjkonfektes, bet kaut kas nesanaaca, nu galiigi neeedamas-pat suns needa, bet iedod siikajam, un saka, ka garshiigas, un shis nabadzinjsh eed laiziidamies.:(

chikitaa,es skolas laikos sīkajiem košlenes tamlīdzīgi tirgoju,papīrīši orģinālie bet iekšā pūdercukurā pat plastalīns tika izmantots... :)))ubīt ,piedod jā Tu arī trāpijies starp tiem pircējiem... :))   

Man ar māsu 13 gadi starpība,dabūju viņu izauklēties savā laikā līdz apnikumam...
Tagad manas vecākās meitas par jaunāko saka-kā mums viņu bija piegriezies auklēt...
vēsture atkārtojas   

Es savus paaridariijumus no vecaako puses sen jau esmu aizmirsusi, bet man pashai aug divi deeli ar 4 gadu starpiibu.Teikshu atklaati, viegli nav.Briizhiem pat nesaprotu, kuram iet paliigaa.

nu, normāli... vecākie bērni saņem 100% uzmanības, kamēr mazo vispār vēl nav. un, protams, izjūt, kad šī uzmanība sāk dalīties. un pilnīgi objektīvi zīdainis prasa drusciņ vairāk laika nekā jau paaudzies. bet ej tu tādam knislim ieskaidro par adekvātām proporcijām. :))

Snikers, -- jaunākajama/jaunākajiem parādoties mājās, vecākiem tiek dažādi darbi un pienākumi, kuru nebija iepriekš, jo mamma vispirms ar mazo/mazajiem ņemas pati, vēlāk liek mazo/mazos arī auklēt, vadāt uz bērnudārzu, skolu, ģērbt, pīt bizes, vilkt bikses’nemt līdzi visur kur -- tam vecākajam brālim/māsai, kurš vēl pats bērns pietrūkst tās uzmanības ar’, kuras bija vairāk, kamēr jaunākā mājās nebija. Sniker, vai labi pārtulkoju?    

chikita- varbuut Tavi puikas vienkaarshi ciiksteejas shaadaa veidaa par Tavu uzmaniibu?

Es esmu vecākā meita ģimenē, bet mums ar māsu ir maza gadu starpība, pusotrs gads, tāpēc nekādu "vecākā bērna" sindromu īpaši izjutusi neesmu. Maniem dēliem, savukārt ir 5 gadu starpība, un bija periods, kad viņi nesapratās un pat kāvās, tas bija agrajā tīņu vecumā. Es parasti īpaši nejaucos, jo līdz asinīm jau nenonāca, bet jau no mazām dienām es centos nekad neizcelt vienu vai otru, es patiešām varu teikt, ka abus vienmēr esmu mīlējusi vienādi, un man nav saprotamas to vecāku izjūtas, kuri saka, ka kāds bērns ir mīļāks par citiem. Tagad abi jau pieauguši vīri un viņu attiecības ir ļoti labas, kad vajag, iet viens otram palīgā, kopā tusējas, draugu loks viņiem viens. Pagaidām man ir tikai viens mazbērns, bet kad būs vēl kāds, viņš man būs tieši tikpat mīļš kā jau esošais    

... nu šī problēma īstenībā man liekas ir gandrīz visiem,kuriem ir vairāk par vienu bērnu un man liekas,ka tieši divu bērnu starpā.man arī ir divas meitas,es uzmanību mēģinu sadalīt starp abām-jo man ir divas rokas   ,bet tā-mīļoju un runājos ar to kura ir mājās,tad kad ir otra,tad ar otru,ja abas reizē ir mājās tad cenšos būt diplomāte   

man ar braali ljoti maza starpiba ari nav pat 2 gadi..ja protams mees kasijamies      
bet ne jau par mammas vai teeta uzmanibu bet ka jau tas parasti notiek..   
bralis parasti pa pagalmu kjerstiija k,ad majas bija janaak(kaa apziniigaks) bet ta vairak tada ka speele bija..
veealaak bralis mani pieskatija balles..un paarbaudija vai "siika" ir maajas..   
un protams ka teetis bik vairak lutinaja mani..ka jau savu princesiiti         

pasai tikai viens ta ka sitaadas problemas nezinu..

Manējām freilenēm starpības lielas 5 un 7 gadi. Brīžiem plēšas savā starpā, brīžiem pieskata, dažreiz nostuči viena otru, citreiz piesedz. Kopumā jau sadzīvo. Vispār jau tas sīkais ir tas kas uz kašķi velk. Kad iet pa traku aizfīrēju katru uz savu istabu, nemeklējot vainīgo. Lielām māsām savas darīšanas, bet mazais visur lien līdzi.    

tādēļ, ka pirms piedzima jaunākie, vecākie bija vienīgie. galvenais, lai nesanāk, ka Tavi bērni un mani bērni sit mūsu bērnus.