..roz   tu, manas domas lasi... es, ar par nakšņošanu darbā jau tā pasenāk iedomājos...    ... un, pidžamas variants ar zelta vērtē...    vot, ko mums smukiem padarīs   

a uz pidžamu nekādā ziņā netaupi,mās,tur jābūt visam topā-ar rišiņām un p... ām... pati zini... nav ko te učenēm nolaisties tikai tāpēc,ka krīze... piehaltūrēsim pēc darba,ne vien pidžamai sapelnīsim   

... roz, tu traka vai... tad man nakts maiņā jāstrādā...    

a ko ta domāji,izdosi tādu piķi par glaunu pidžamu un liksies gulēt,galīgi aptrakusi   

   drusku jau man sit uz fāzi... tas gan   

   es, ekonomijas ietvaros ieklīdu veikalā -,,viss par latu,,... sākumā apstulbu, tad pieleca-kas un kā... čības nopirku-galvenais, lai kājas siltas un tik par latu... a, dzīvoklis jau trešo dienu smird pēc naftalīna   un, tikai par latu   

man jau divas nedēļas kā sit... man divi nepieskaitāmie klasē... vakar knapi vienam rokdarbu stundā paspēju izraut šķēres no rokām(paķēra arī kaimiņa un leca otram virsū,kurš te tā uzelpoja uz viņa pusi..vot te koķīte varētu padiskutēt ,ka mēs slinkas... pati nesapratu,kā paspēju... kāds tūlīt teiks-priecājies,ka ir darbs..nu priecājos jau priecājos...

tās naftalīna čības tirgo arī Centrāltirgū

roz... man ar šitādas situācijas-dien dienā... un, es ar nesaprotu kā slinķe būdama -paspēju... bērnu nama puišelis, ja kas nepatīk, tā krāmē otram pa galvu , kas pa rokai trāpas... un, tad tās ,,mierināšanas akcijas,,-lai viņš netrakotu un kādam citam pāri nedarītu, un lai ,,glaunie,, vecāki pretenzijas neizteiktu, ka man -bez divām (koķes priekšā nobālu) augstākajām -nav vēl apsarga kursi izieti... eh, skumji...

roz   moš, tos taikvandū    , vai kādus citādus austrumu cīņas kursus izejam...    ...

Meitenes, es jūs apbrīnoju, nopietni. Es jau pēc savas pusstundas bērnudārzā esmu beigta, bet jūs to darāt katru dienu un visu dienu! Kā to var nenovērtēt, tas man nav saprotams    

es vairs nezinu,pie kā ķerties... kolēģe atnesa svēto ūdeni... tici vai nē-smidzinu katru dienu pirms stundām gan durvju priekšā,gan klasē..jāsāk domāt,ka svētais ūdens palīdzēja,ka nenotika ļaunākais... te izglītība laikam lielu lomu nespēlēs... jājūt situācija... es kā lauvene ... cits nekas neatliek,jo gribas tiem bērniem ,kas grib mācīties ,arī kaut ko iemācīt... nākošais solis-domāju pasaukt no pagasta vienu čali,savu bijušo audzēkni-šis strādā policijā... dažas reizītes parēgoties stundu laikā... jo kad zvanīju falšo zvanu vienreiz incidenta laikā,.šie baigi saausījās..bija miers ilgu laiku.

junona,paldies   ... šodien tauta kā relakss   

   roz, es jau ar policiju baidīju   , bet bērnu nams viņu jau tā ,,novedis,, ka ne krusts, ne velns nelīdz... a, pa brītiņam atnāk, man galvu uz pleca uzliek... samīļo... un, pasaka-tu mana esi   ... nu, kā to bosiku nemīlēt... bet, trakākai jau tas, ka viņš ir neprognozējams un, var sadusmoties jebkurā brīdī... un, ja mans bērns tiktu ieštaukāts-es ar būtu dusmīga... nu, tad atkal iedzeram par Koķi... un, par visiem puvušajiem budžetniekiem...    

         

   odkin... nesmej... Koķes aģents atradies...    

Olita.

Tas Kokjis no manis loti taalu...          

oli,ja viņi izvēlējušies mūs,tas nozīmē,ka esam viņiem vajadzīgas... man te psiholoģe centās iestāstīt-ja pusaudze sarunā sāk kliegt uz mani,tas nozīmē,ka esmu viņai svarīga... sliktāk būtu,ja nereaģētu vispār..tad labs ir-iemetam ar   

... nu iemetat ar par to pusaudzi,bet Kokjei tik un taa neviens nav vajadziigs... ,vinjai tik savs materiaalais staavoklis nav svesss...       

   rozīt... man septembra beigās puika klasē uzradās... nu, tāds liderīgs, bet gudrs... piektdien saka... dodiet roku, es ar jums gribu iet... (es ,tur ar kaut ko citu aizņemta-nevērīga   jebšu slinka, kā Koķe saka   )... un, tad ieklausos- ... jūs man tāda dusmīga izlikāties, bet tā nav... (starpcitu-krievu valodā... nez, Koķe piemaksā , ja klasē vienlaicīgi jārunā divvalodīgi... kā tur ir?)