ciklodolu arī//

dimedrolu tomēr arī ne šaibās. man dūra...

ciklodols tas pats, kas vēl senāk romparkīns maģāru izpildījumā. vienu paši nemēdz izrakstīt - klāt pie neiroleptiķiem.    

Šitie visi taču nomāc cilvēka sajūtas, izjūtas... nekas jau pašā būtībā līdzēts nav. Uz laiku pataisa par dārzeni. Pēc tam vēl jāstrādā, lai dabūtu atpakaļ.

tik-tak, ir tāds brīdis, kad ir tikai jāizdzīvo, no (dvēseles) sāpēm gribas mirt, bet kaut kā jāpārlaiž.. labi tam, kam tas dabiskais, iepriekš minētais gandriz nepārtrauktais miegs. kam ta nav, tam tomēr uz brīdi var zāles līdzēt. ja saprātīgi un ne pārāk ilgi.

Jā, ja saprātīgi un neilgi. Man gan ir pieredze, ka ļoti labprāt sāk ar tablešu izrakstīšanu... tā visvienkāršāk. Es izmetu miskastē, man nepatika tā apdullinātā sajūta.

ja, es arī iztiku bez. tas dimedrols, ko dūra dibenā, bija agrā jaunība, kad gulēju slimnīcā. vakarā visiem dūra, lai guļ un nedraiskojas..    

nu, viena mana paziņa meta tos ripuļus pa logu laukā. ievēroja, ka tajā vietā zālīte neaug.    

man tik dimedrolu mixētu ar analgīnu dūra... gulējās labi :))

pārāk ciešā miegā ilgi gulēt a nav labi - var nosalt, var apzagt, var jaunību nogulēt!    

..man šodien meitēns jautāja... jūs teicāt -nezaimojiet... un, es nemācēju skaidrot, bērnam saprotamā tekstā...    ... bet, es tā teicu...

bet kā teici?    

teici: "nezaimojiet!"?    

nu ,uz piecaam lapaam padomi ,vai nebuus jau gana?

marice

man ir taapat, pirms meenesha arii es zaudeju, un mekleeju mierinaajumu visaas malaaas, saka, ka laiks dziedee, bet man ir tieshi otraadi.. nekas nepaliek labaak.. taa es arii mekeeju kaadu mierinaajumu vissaas malaas, jo paashai kjepurotioes, es laikam tasm esmu par vaaju

ja veelies, varu aizsuutit Tev mierinaajuma vaardus, privaati..

tad veel, ja tic ezoteerikai un peecnaves dziivei, ljoti paliidz attieciigu graamatu lasi’sana, iesaku izlasiit M.Njutona’’Dveselu liktenis’’ un ’’Dveselju celjojums’’, man tieshaam taas tagad ir miiljakas graamatas, jo kaut kaa parliecina, ka nekas nezuud peec naaves, aizgaajushie ir tepat liidzaas

jāiebrauc, ka sērojošie pakaļpalicēji bērēs raud tādēļ, ka viņiem žēl sevis - turpmāk būs jāiztiek bez dārgā aizgājēja. (atsauce uz Ivlina Vo nemirstīgo romānu!)
aizgājējam, kad Hārons viņu pārcēlis pār Lētas upi, viss OK!
dzīve pēc nāves nejēdzība pēc definīcijas. dzīve pēc definīcijas kas tāds, kas beidzas ar nāvi. ar ko negribu apgalvot, ka ar nāvis viss beidzas.
vecais perdelis Kurts Vonnegūts dēlam Markam reiz jautāja - dēls, nafig mēs te esam? uz ko Marks - nezinu, tēvs, bet ka mēs varam 1 otram līdzēt tikt cauri jau arī liela lieta.

haralds - pretīgs ciniķis... mūsdienās filozofēt pa tukšo nav liela māksla...

   nu fermā kā jau dzīvē, īstās sarunas par zināmo un nezināmo tikai naktī sākas un tad mostas ap rītu vēl daži domātāji:))...

   visu savu saprātīgo dzīvi cilvēks mācās izprast iepriekšējo paaudžu uzkrāto pieredzi, meklē savas dzīves jēgu un noteikti aizdomājas par tās iespējamību aizsaulē,pēc nāves... sākumā tas baida ..bet vēlāk kļūst pieņemama... un saprotama beigu neizbēgamība...    
   katra ticība ,katra cilvēka personīgā dzīves pieredze tulko to kā vajag ,vai kā saprot...

   arī mani saista šis begalīgais jautājums..madride pieminēja M.Njutona abas grāmatas... liekas ka tur atradu atbildes..uz dežavu interesanto parādību:))... bet lai šo grāmatu lasītu, jābūt uzkrātai zināmai dzīves pieredzei... citādi nelasīsies... viss jau šai dzīvē atnāk tad, kad esam tam gatavi... dzīve ir universitāte, kurā nepārtraukti eksāmeni jākārto..tie pārbauda uz garīgo gatavību un izturību...

   es pieļauju, ka 90% pēc nāves nekā nav... bet 1% atstāju tam, lai tas tā būtu... un tas nenozīmē, ka esmu skeptiķe... mana jau nodzīvotā dzīve ir devusi iespēju iziet cauri dadžām ļoti smagām pārbaudēm..par ko esmu pateicīga, jo tas norūdīja... deva jaunas iespējas,un jaunus atklājumus sev...

   tagad zinu savu dzīves jēgu,un teicos pēc tās ikdienā... galvenais ,lai pietiktu laika visiem iecerētiem darbiem... slikti, ja dzīve nodzīvojas pa tukšo... atstājot nepadarītus darbus ..nepateiktus vārdus...


   nu i svētdieniska saruna:))... no zemes rakšanas caur bezsakaru un tabletēm pie dzīves jēgas:)))un izpratnes... tātad interese mūsos saglabājas... arī Daukam bija interesanti, kas aiz horizonta...

par ko mīlu Tīronu - nakts vidū pamodināts deklarēs, ka filosofija absolūti nelietderīga padarīšana.
tobiš filosofēšana defaultā pa tukšo. skat. arī kiniķus.