dīvaini , bet nekad neko neesu atradusi ... laikam nekad deguns nav bijis pa zemi , pat laikam santīms nav atrsts ... bet tā jau cita tēma , vēršu valā                      

Mana jaunākā meita, tad, kad bija pusgadu veca pazaudēja vienu kurpīti ( tās bija pašas pirmās viņas kurpītes).Kurpīte bija sudrabota, tad nu otru glabājam un smejamies, ka izdosim pie vīra tam, kurš otru kurpīti atnesīs   

nekāds kuriozs gan man tas nelikās... sirmi mati labi, ka nepaspēja visi palikt..
..1000ls arī šobrīd nav nekāda mazā nauda, bet laikā, kad repšikus uz latiem, mainīja tā bija vesela bagātība...
ar vīru posāmies braukt preci iepirkt veikalam,pie viena arī nedaudz izklaidēties... pusceļa izdomājām ceļmalas krodziņā pusdiena paēst...
atgriežoties mašīnā, izdomāju nedaudz piekārtot savu sēžamo.. loģiski-somiņa ar visu naudu’" drošākajā"vietā-uz mašīnas jumta..
sēžamo sakārtoju, grīdas paklājiņu izpurināju, iekāpu mašīnā un ... dodamies tālāk...
atjēdzos, ka soma palikusi "drošajā"vietā tikai pēc km desmit...
protams- kur tad tā vairs būs, kur nolikta..
viens uz otru pārskaitušies braucam vien mājās...

pēc stundas un krietnas porcijas nervu tablešu zvana telefons un vīrieša balss jautā vai es neesot kaut ko pazaudējusi...
atdeva taču somu ar visu naudu...
galvenais, ka dokumentu vai jebkādas norādes par to, kam tā pieder somā nebija... ( tolaik bankām un kur nu vēl kredītkartēm nekādas uzticības nebija)... atradis bija vienu vecu kvīti ar uzvārdu un pēc tā meklējis telefonu grāmatā..

ir gadījies mežā savu auto pazaudēt... un beigās tomēr laimīgi atrast... ir gadījies iznākt no veikala, atslēgt auto , iekāpt un saprast... esmu apzagta, visi pirkumi nozuduši... sēžu un filozofēju... nu labi, apzaga, bet tak vēl ņēmuši un iztīrijuši...
Paskatos spogulī... manējā 10 m aiz šamējās stāv... akurāti aizslēdzu... un prom..

Pēc Pienenes stāsta atcerējos... Man arī reiz gadījās iekāpt mašīnā un secināt, ka pazudušas manas mantas. Pēc pirmā šoka nākošais solis- secināju, ka svešas toties nākušas klāt. Un pēc tam, kad apjukumā un neziņā brīdi biju grozījusies... sapratu, ka manējā mašīna stāv blakus. Ka esmu ATSLĒGUSI un iekāpusi svešā mašīnā... Izjūtas vienreizējas         
Žigli, žigli iekāpu savējā, pabraucu maliņā un vēroju mašīnas īpašnieku reakciju atnākot... Neko... Atnāca, iekāpa un aizbrauca...

..:)) nezinu kas es esmu par eksemplāru bet neesmu neko vēl zaudējis pa nopietnam,jā pazūd kāds sīkums tad to ir aizņemies mājas gariņš kuršs vienmēr lietas atgriež... :))   

  saš, man par naudu atgādināja... vedām parasti ,,jūras veltes ,, uz Rīgu (tāds biznesiņš tad bij   )... repšiki pilna soma pēc andeles... a, es olas nopirku un ar tai somā ieliku... un , dēliņš tāds mazs vēl bij, es šo uķinādama -uz tās somas uzsēdos   ... vajadzēja redzēt to skatu, kā es mājās to naudiņ uz striķa žāvēju... un, pa visu grīdu izklāju... jo jēla ola darbojas kā līme...

Ai- man visvairāk zūd auskari... Pa vienam.
Un ir tāda sprādzīte, kas nu jau 3 reizes ir pamanījusies pamatīgi nozaudēties, bet vienmēr atrodas... Un parasti pavisam citur, nekā vajadzētu būt.    

man auskari nezud bet kediites gan kas tas var saskaitiit         

... ak, dies... par auskariem vispār klusēju...    

Ķēdītes nenēsāju, laikam tāpēc nezūd...

Vēl no manis zūd grāmatas... ja kādam aizdodu, tāpēc cenšos neaizdot...

Pirms dienām 5 mistiski pazaudēju man vienu ļoti mīļu gredzenu- kā pašai likās- stūķējot maisā nopļauto zāli... Izbirdināju maisu, pārlasīju gandrīz pa zālītei- nekā... Nobimbāju krokodīļa asaras, jo tas man ļoti mīļš, mammuča dāvāts gredzentiņš, kuram ar mani ir kaut kāda pareizā enerģētika...

Mistiskā kārtā atradās pēc pāris dienām kartupeļu spainī, kuram pat tuvumā nebiju bijusi...

Reiz sanāca smieklīgi kad meklēju un meklēju, un kad man pajautāja, ko meklēju un atbildēju, ka brilles... Atbilde no malas bija - bet Tev tak viņas ir uz deguna ... tā ir ar rtiem kontaktlēcu nēsātājiem

auskari parasti kādā mašīnā atrodas un pēc tam atceļo... pēdējo Aizkrauklē pazaudēju... gandrīz pēc 3 mēnešiem atradās mašīnu tīrot.. vēl gan pie manis nav atgriezies..

vissi lietussargi - man ir bijuši vienreizējie         

vēl nejauši sarāvu kāda dāvanu, zelta ķēdīti... nu lai nepazustu, ietinu salvetē un ieliku bikšu kabatā... bet ko dara ar kabatā saburzītām salvetēm... tās vnk izmet...    

... ja auskarus atrod masjina... savaa... un, patri atrod, tad labi... man citaadi sanaaca...    

Ak jā, ziemas zābaka papēdi, ko pazaudēju ciemos pagalma sniegā... man pavasarī atdeva. Kad, protams, kurpnieks jau citu bija pielicis. Toties atrasto es vēl tagad somiņā nēsāju. Ja kāds pateiktu- kālab...    

oi, sieviešu rokassomiņas ar visu ko tur var atrast...    man ar gadās tur jau aizmirstas lietas sameklēt.

versija - nemet to papēd ,laukā valstī krīze. gan jau kur citur piemeistarosi