Bet kāpēc nepatikšanas jāsaista ar prieku- kā sekas priekam?
00
16/02/2013 14:07
Nē, vasara, noteikti ne kā sekas. Vienkārši kā dzīves realitate. Mēdz būt gan, gan. Pozitīvs cilvēks ir nevis tas, kas nesaskaras ar problēmām, bet tas, kas mierīgi, ar cienu māk tās atrisināt.
Pozitīvs cilvēks meklē prieku. Nevis apgalvo, ka priekam seko nepatikšanas.
Bet varbūt es, pavirši lasot, neizpratu tava komenta kontekstu... Ja tā, tad atvainojos.
00
16/02/2013 14:15
Nekur neteicu, ka priekam seko nepatikšanas. Teicu, ka dzīve sastāv gan no priekiem, gan no ne tik priecīgiem brīžiem. Nu bērēs tak mēs nepriecājamies, vai ne? Kaut arī bēdas pāriet...
Nepatikšanas, protams, ir dzīves sastāvdaļa. Bet tiem, kas tās centīsies visur saskatīt, nepatikšanas sekos kā pieburtas. Jo ar savām domām paši būs piebūruši...
00
16/02/2013 14:18
Tas tiesa, tāpēc jau nīdētājiem īpaši neveicās, domām spēks ir liels un to zinu pēc pieredzes.
00
16/02/2013 14:19
Nav runa par saskatīšanu. Bērēs mēs neko nesaskatām, kā vien realitāti. Svarīgākais ko pēcāk ar šo realitāti darīt. Vai ņaudēt vai turpināt dzīvot un gūt no dzīves prieku. :)
Bērēs- priecājies par to, ka cilvēks nodzīvojis garu un pilnasingu mūžu. Reizēm par to, ka viņš tiek atsvabinātsno ciešanu un sāpju nastas, ko uzlikusi slimība...
Vienīgi bezjēdzīgas nāves skumdina. Bet arī tur ir sava jēga. Lai arī mums ne vienmēr izprotama.
00
16/02/2013 14:23
Visam jātiek pāri, un tad vienkāršāk dzīvot uz priekšu...
00
16/02/2013 14:24
Te piekrītu. Un galu galā reiz visi mirsim. Tas ir tik normāli, kā vakaros izmazgat zobus. :)
00
16/02/2013 14:31
Tāpēc jau dzīve ir jābauda, nevis jāskatās kā citi dzīvo, ko teiks, ko runās. Nospļauties, dzīvot un izbaudīt dzīvi... Kam mēs veci un slimi būsim vajadzīgi, mēs jau paši neko negribēsim. Un moralizēt patīk visiem, un skaisti runāt.