... es zinu, ka bija daudz siltāks... ap + 10... un likās, ka tie ’treknie gadi " tiešām sākušies...

tieši šo datumu neatceros.man citi nozīmīgi datumi... atceros to s pat visos sīkumos,piem,kā pagāja tā diena,kad dzima pirmā meita... atceros pa stundai burtiski.ļoti labi atceros cilvēku vārdus,datumus,kas ar tiem saistīti,viņu dzimšanas datus,kolēģi parasti prasa.atceros apģērbus,krāsas.

.. adata- nu O.K. citi datumi, kas bijuši ar kaut kāda veida nozīmi...
vnk šodien ienāca prātā doma par to, ka pirms gada es biju pavisam citur, ielidoju Rigā un bija daudz siltāks nekā šodien...
nejauši satiku sen neredzētu paziņu, kurš izmaksāja man taksometru, jo viņam likās, ka Latvijas apstākļiem esmu par plānu apģērbta..

Esmu tikusi pāri datumam,kad palika 50 gadi.šo dienu speciāli nesvinēju,vienkārši veltīju tikai sev,pirms tam bija baigais besis,ak kungs,man jau tik daudz gadu..tagad domāju pavisam savādāk..vispāri man nepatīk lielas burzmas.ļoti labi atceros,kā esmu svinējusi līgo svētkus... tie man ir neiztrūkstoši... tikai žēl,ka neviens vairs neplūc un nedāvina man naktsvijoles.

... sorry... adat..
nakstvijoles ir ļoti īpaši ziedi... tiem pat varētu pielīdzināt maģisku spēku... ne velti tās zied īpaša laikā . smaržo tikai īpašās naktīs...
uzdāvini tās pati sev... domās...
un viss būs labi..   

bija mirklis, kad pieķēru sevi pie domas, ka mani pamatīgi var izbesīt sievietes spēja atcerēties datumus un notikumus, kurus es aizmirstu jau pēc nedēļas :) .. tāda spēja vilkt laukā viskauko kā no datu bāzes rada stipru sajūtu, ka sieviete tērē lielu daļu smadzeņu enerģijas uz pilnīgi fig viņ zin ko :)

..krot- un tagad vēl joprojām ir tas "mirklis"... ??
starp citu- vēlmi atcerēties kaut vai pirms gada notikušo mani iemācīja mani bērni... jo savukārt es viņiem palūdzu vismaz savos plānotājos pierakstīt svarīgākos dzīves notikumus...

laiks mūsdienās ir tik netverams jēdziens, ka Rīgā vai Ņujorkā, Londonā vai Piebalgā tam ir pavisam cits ritējums un ātrums..
bieži mēsaizmirstam , kas noticis vakar un aizvakar... tik daudz informācijas nāk, jāsaņem, jāapsmadzeņo.. un arī jāaizmirst..

Saprotu ,saša,bet naktsvijoles man dāvāja mans nelaiķa vīrs,līgo vakaros,tā kā ne tikai maģisks spēks,bet arī ļoti skaistas atmiņas.Tās pašas pirmās es saņēmu tikko plūktas,,,smaržu vēl šodien atceros,gan to,kāda tā bija,kad tās tikko noplūca un iedeva,gan to ,kad pārnesu mājās... smarža bija pagaisusi.Tagad to rakstot,esmu mierīga,tātad viss izsāpēts un tas ir labi.   

Atmiņa laba uz svarīgām lietām,ar pārējo nepiesārņoju galvu    

>sasha
tā biku tramīgā attieksme pret sievietes spēju atcerēties to, ko pats neatceros man jau ir pārgājusi un uztveru to ar smaidu :) .. galu galā viņas to spēj bez piepūles.. bet biku tāda jokaina mazvērtības ēna nozibsnī gan..tā, ka pašam par to jāpasmaida :) ..es faktus neatceros, man patīk atcerēties sajūtas :) .. vispirms atcerēties atdošanos un tad pēc brīža ataust atmiņā arī vārds.. tā gadās..

..paldies, matador, par komentāru...
ļoti ceru, ka svarīgu atmiņu Tev daudz..   

laba kā zilonim. bet nesaistās ar datumiem.

vispāri jau cilvēki labāk atceroties senākus notikumus... īpaši vecākā gadagājuma cilvēki tik labi atceras pat notikumus no savas jaunības.nu droši vien tas arī saistīts ar to notikumu nozīmīgumu.

krot- nekā personīga...
es atceros pēc datumiem... tad piefiksēju, ka tajā datumā bija fantastiskas sajūtas..
Tu, savukārt... atceries sajūtas un tad škirsti kalendārus visu 10 iepriekšējo gadu laikā lai atrastu datumu un dienu un plānotājā pierakstīto vārdu ar ko tas saistās...

>sasha
gluži tā laikam nav :) ..man nav svarīgi, kad tas tas noticis.. -varbūt pirms diviem gadiem, varbūt pirms četriem.. un ja būtu pirms mēneša,- tāpat nez vai es to atcerētos spilgtāk.. svarīgi ir, ar ko tas notika vai kādos apstākļos :) ..datums ir pilnīgi nesvarīgs.. izņēmumi ir dzimenes tuvajiem.. dažas atceros, dažas joprojām nē.. labi, ka telefonam var ielikt atmiņā.. tas mani glaabj.. agrāk tāpēc ik pa brīdim izgāzos :( ..jutos vainīgs un pēc gada atkal izgāzos :)

cik labi, ka Tev ir, kas glābj...
mani ’glābj" tikai mana atmiņa, man svarīgais... nozīmīgais..
gandrīz tāpat kā deju soļi, ko neesi dejojis gadus 10.. .. tiklīdz atskan mūzika un partneris ir īstais- viss notiek pats no sevis.. .. un ’skatītāji’ pat nepamana, ka Tu vairs neesi ’līmenī"..   

Pirms gandrīz gada - 7.martā biju apsveikt bijušās kolēģes, vairākus gadus nebiju iegriezies vispār. Nedēļu pirms šī notikuma saņēmu nepatīkamu vēstuli. Atceros kādu svarīgu sapulci. 25.martā bija sniegs Rīgā. Šis tas ielien atmiņā par to laiku- apmēram pirms gada. Ak, jā februāra beigās tika atlikts kāds darījums, kas atsākās augusta sākumā. Fuj, slikta tēma... uzreiz galvā darbs lien... nujā, tas tāpēc, ka pa darba laiku sēžu tautā...

vilk... tas taču ir MARTS!!   

jautājums ir precīzi par 24. februāri? Neatceros.

... kokteilis par stipru???