Gārs noteikti skolu bastoja, kad sacerējumi bij jāraksta 

..nē, man patika sacerējumi un -vispār literatūra... un, es nemaz nebastoju ..gošpendel

tagad jau visko var stāstīt 

.nu, lab... labi... netici, ja negribi... ja, domā, ka es muldu

..reku, Nameja gredzens nemaz nepretendējot uz vēsturisko patiesību(tas par soles teikto... )..uz patriotiskumu, uz patriotiskumu vien..

Tāpat kā savulaik Rīgas sargi. Un kas vispār vairs zina vēsturisko patiesību

Vēsturi kā gribēja, tā ar piefiksēja.

mainās vara- mainās kepka 

un viss ātri aizmirstās

nu, iekomentēja, ka gribēts tādu kā kopības sajūtu radīt...
mazu fragmentiņu redzēj, man gandrīz tie ūdenī lecēji vairāk pēc čigāniem izskatījās

Mellās brilles nebija uz acīm?

Bet es atceros vēl vienu varoņi, negatīvu varoni. Tiesa viņš nav manas bērnības varonis, bet agrās jaunības varonis un vienmēr man taisīja lielas nepatikšanas... es no viņa muku. Arī Antons un es viņu saucu par Antanu ar tādu ironisku čangalisku dialektā pieskaņu jo viņš pats runāja ar šādu dialektu un laikam bija nācis no Lotgoles. Antons Mucenieks mans iecirkņa pilnvarotais no mentenes- musars. Mentene atradās Ļeņingradas rajonā uz Daugavgrīvas ielas 5. Rižijs un arī ar rižijām ūsām smirdīgs, nekaunīgs musars. Varbūt te arī vēl kāds ir kam bija ar viņu saskarē un viņu atvērās ?Nu vismaz man ir prieks, ka es viņam nervus arī pabojāja...

Atceros, ka 6. klasē politinformācijă bija jāraksta atbilde uz jautājumu:
" Pa ceļu iet ārzemnieks (kapitālists) un redz grāvī guļam vīrieti, kurš ir piedzēries. Ārzemnieks jautā: "Kāpēc jūs sakat, ka pie jums viss labi,  ja bezpajumtnieks manā acu priekšā guļ grăvï?".
 Tad bija 1986. gads.
 Ko məs rakstījăm, nezinu, jo atbildes nenolasīja. Pareizo atbildi neatceros.

 tāks... uzlieku kasku, jo saprotu, ka var atkal sarasties aizstāvji.
Bet nevaru paiet garām paslīdējušam, pakritušam...
 raugi (staburags, vakar pēc darba), te redzam, kur un kam kājeles aug - smaga jaunības trauma!
Pie kam trauma traucē atcerēties un objektīvi vērtēt pagātnes notikumus, tie tiek deformēti.
Lūk, lādzīgais miličonkulis esot sarunājies ar dialektu (kuram no jums dilērijs?), bet milicijas iecirknis esot atradies uz ielas.

Oho, aldij, diez, ko bija pareizi rakstīt?

tādus jautājumus, kā min aldija, neatceros, bet atceros tv politinformācijas ar āri jansonu.

Čau, dīgdieni... no tevis teiktā es saprotu, ka tev nav bijusi prieka pilna un ar pārstegumiem bagāta jaunība..
Nu, kāda jaunība tāds arī rezultāts... bet nepārdzīvo, toties tev ir laikam bijusi komjaunatnes nozīmīte kuru tu cēli nēsāji un pa piektdienas vakariem spodrināji, kad neapzinīgā jauniešu daļa izklaidējās un priecājās par dzīvi...
Jā... ja, ja... es biju neapzinīgā jauniēšu sastàvdaļa... un tici man daudz komjaunieši mūs apskauda...

piedod, draugs, bet tu taču atceries - nesen viena gudra meitene man mācīja:
 "kāpēc nediskutēt ar līdzvērtīgu, bet vājākam nelikt mieru un neiet garām? lētas uzvaras ir saldas?" (c)
Atceries taču (tu gan teici, ka nesaprotot)?
Jau vakarrīt nenoturējos, bet šovakar esmu bez kaskas.
Piedod, bet tev jāpaliek maldīgās ilūzijas par trauksmaino jaunību, nespēju tās kliedēt.

labāk, piektdieni, būtu ēdis, piemēram - sievas sanestos burkānus grauzis, ko skolas bērni nav apēduši
un kājeles atpūtinātu pie viena, un pirksteļus

a kas tad mums šeit? Arī burkāniņus kārojas?
Viens ir skaidrs - kad meklēšu kādu biogrāfu savām dižajām gaitām, šis bālģīmītis var noderēt.
Tiesa gan, vienpusējs, resp.tendenciozs, bet dižāki laikam jau par nopietnām  naudiņām.