nu un tagad pielietošu šoka metodi... puisis ir manas meitas bijušais boyfriend..

O bože

oiiiii..labais)))))))...

Nu, jāsaka, tiešām, negatīvisma, skaudības pilnas bobas... sacenšas, kura drūmāku ainiņu izdomās... Ehh..

Lizette ok paskatīsimies no tava Punkta
Pienjemsim tev 49, jau gadus 10, Tu dzīvo sev, bērni izauguši.  vīrietim 35. Vińš tevi noskatījis, iemīlējis, Jums kopā viss Labi. 
Un Tu vinju atraidīsi tāpēc, Ka IESPĒJAMS vińš kaut kad gribēs bērnus un Tu Nevarēsi? Tu labprātīgi atteiksies no mīlestības, Lai atlikušos 20-30-40 gadus būtu viena, Vai cerētu Uz princi tavā vecumā? 
Ja vińš tik łoti gribētu bērnus un tradicionālu gjimeni, vińš tevi pat nebūtu pamanījis, jo meklētu partneri citā vecuma grupā.

Ar to ir diezgan skaidrs arī lemums... atbilde. Vai ne?
Vai tomēr - Hamelionu rotaļas :))))

     nu re būs jaukas ģimenes sanākšanas..
p.s.ar to arī vajadzēja sākt..nevis kolēģi, draugi

rit... ko te skaust?)))))... ne jahtu... ne villlu... ne šalee meribelā... phe, kaut kāds ..gandrīz mana dēla vecumā))))))... p.s.piedodiet, dāmas, kurām mani joki pa smagu)))

silvān.precēšanās kā institūcija man ir vienaldzīga.es apprecējos pirms 5 gadiem.viņš ir 3 gadus vecāks par mani. viņš uzstāja. tikpat labi(vai slikti) es neprecējusies varētu dzīvot šobaltdien ar šo pašu cilvēku.
tātad-ja gribas svinībiņas, var precēties 50 +gados.

Pag, Mielavs tak ir precējies ar sava dēla draudzeni. Atkantēja. Nu te viss citādās pozīcijās...

costa! Neatceros uzvārdu..krievu tautības virtuvē ..ar producentu aprecējās ( pie 30 gadu starpība bija), Francijā avārijā meitiņa traumu guva.. žurnālā " Ieva" bija dzīvesstàsts..interesants ..vienas nakts piedzīvojums ..un lai nokļūtu Maskavā-caur Francijas likumiem aprecējās..😊

a costa sēž un ar savu bojfrendu iesmej, kā tantuki šūmējas

Un šis ir manuprāt viens spēcīgs arguments..lai pateiktu nē.
Jo..novītīsim, nu novītīsim!
Un tad būs vien  sačakarēta dzīve.

erotik, jā, es personīgi arī gan jau nebūtu uz to gatava, bet, ja ir dūša un viss ok, lai tak notiek! Varēs večiņa mazbērniem pastāstīt... ;) Katrā ziņā es par to, ka jābauda dzīve. Jo, kā zināms, pie zārka naglas neviens nedomā par darbu, ko visu mūžu darījis, bet par mīļajiem, par attiecībām...

anks- hronoloģijai ir nozīme..
kolēģis, draugs, meitas boyfriends, ex meitas boyfriends, draugs, draugs, draugs.. un bildinājums..

Āāāāāā’... leduszieds, vai tad pavītušai vai novītušai jātinas palagā un jāiet uz kapsētu??? Dzīvo, kamēr dzīva! Ak, jel...

Kāda kolēģe, kura precējusies n-tās reizes un attiecīgi n-tās reizes uzvārdus mainījusi, reiz teica, - man visi papīri kārtībā, viss oficiāli, kamēr jūs te ar vienu, otru, trešo pa kluso... Un taisnība jau ir.

Costa drīz nāks ar paziņojumu, ka tas bija stāsts, lai visus novērstu no tās ēšanas:)))

..rit..es tik nopieredzes.
Stāsts ļoti līdzīgs kā costai.
Bijām kolēģi..tad mīļākie... tad pamazām sākām dzīvot jau kopā..
Man smadzenes bija atslēgušās jau pilnībā..viņam ar.
Tā bija mana mūža skaistākā vasara... līdz mirklim, kad puisim ar to vairs nepietika, ., viņš gribēja lai šķiros..un oficiāli nokārtojam attiecības.
Es izlēmu citādāk..

nu tedrai humora izjūtu neatņemt!

LZ, dzīve vienmēr turpinās- lai cik gadu būtu, lai kā izskatītos ;)  Un sava vecuma vēl mazāk garantijas, ka uz mūžu (vismaz mūsējo) būs, ņemot vērā vīriešu mirstību.