vo, vo... no 17.00-18.00... un es -savā zolīdajā vecumā, rokas plātīdama un paķaļ skriedama un, skaļi bļaudama-Beāt... Beāt... jožu līdz ričukam, uz kura lepni Beat brauc un vēl uzņem ātrumu, lai es galu galā no visa tā inparkt ķertu
..vienā mirklī tā kā galvu sānis pagriezi, tā kā likās, ka ieklausies... bet kas tev deva... prom bij un es tur kā nelaimes čupiņa paliku