Man trīs gabali ir, vairāk neinteresē. Un ja dikti vajag, var kādam izlīdzēt.

es skatos raidījumu par šo tēmu... nesaprotu-vai par, vai pret...

Gaarsiit, viss jau ir atkarīgs no tā, kāda ir Tava vajadzība un kurā pusē atrodies.
Jebkura situācija ir vnk situācija. Tikai katrs uz to raugās no sava skatu punkta.

Es vienādiņ domāju, kā tā māte var savu bērnu kādam atdot... Man tā ir mīkla.

Kamēr katrs nav konkrētā situācijā nonācis tikmēr spriest ir grūti. Ir bijuši gadījumi kad māte iznēsā savas meitas bērniņu.

Rit, tas viņai ir peļņas avots un tikai, tāpēc arī atdod.

Pasaulē nekas nav neiespējams. Arī tikt pie bērniem var šādi. Un, ko darīt, ja savādāk nevar? Vai pārim ir garantētas nepareizo ģenētisko mutāciju indikācija...

Kā ko darīt? Pieņemt situāciju. Pats vārds jau daudz pasaka... surogāts...

es tāpat kā rit... kā var atdot????

Ku smagu tēmu pie saulaini pavasarīgas brīvdienas pacēluši...
Pievienojos Larei. Pieņemt situāciju. Bez mutantiem un bez surogātiem.

Cilvēki paliek arvien pērkošāki, sakāpināti emocionāli un tai pat laikā bezemociju, tolerantāki pret jebko, ka tik visi laimīgi, līdz ar to daudzas lietas kļūst ikdienišķas Kaut nesen aprakstītais gadījums, bērnu dzemdējis tēvs, kurš savas dzīves pirmajā posmā ir bijis pēc dzimuma sieviete, saglabājis sievišķos orgānus un nu izlīdzējis sievai, kurai ar bērnu radīšanu ir bijušas problēmas.Nu ko, galvenais jau ka visi viens otru mīl...

tik feins rīts..un re kas te priekšā..
es piekritu larei un versijai..
un atbilde jaceksam... surogatmāte iznēsā to ko mēģenē radījuši tie abi.. var gadīties arī mutācijām..
es tikai par dabīgo procesu..
un arī par bērniem no VIENA vīrieša un jaunībā..esmu liels konservs šajā jautājumā

ieliku tēmu un pati vairs nesaprotu ko teikt... indra vispār izsita ķeblīti no kāj apakšas

Zinātne tālu atbīdījusi neiespējamā robežu.
Daudziem dodot vienīgo iespēju, savukārt daudziem nepieņemami tālu.

bet kā jūtas tā surogātmāte-tos deviņus mēnešus?... sanāk... nu, kā ta sanāk?

un tad otra doma... par katru cenu vajag bērnu... vajag un viss... bet, bet, bet...

ja kaut ko prasās par katru cenu tā ir novirze..

es tā padomāju, ja dzemdējusi cita-vai es varētu saukt par savu?

Bērnu namā paņemot, tu tā kā apzinies, ka adoptē cita bērnu, un uz to lietu skaties tā reālāk..(ainu, es funktierēju..)

Cilvēka iejaukšanās dabas procesos pie laba nenovedīs.