esmu domājusi un izdomājusi... ka vecumā pārcelšos uz lauku īpašumiem... lasīšu grāmatas..klausīšos putnu dziesmas..un katras brīvdienas nāks pusdienās bērni ... mazbērni..ja vēl mazmazbērni vispār kosmoss... un mēs ar vecīti... attiecīgi es arī jau būšu vecenīte..baudīsim savas dzīves gājumu))))... vai nav skaisti... ko, staburag... un uzdirst uz vecuma krunku un vairs nevarēšanu un negribēšanu))))