A, daiva, papļāpasim. Mani uzrunāja, kādā diskusijā teiktais, teiktais itka starp vīriešā un sievietes attiecībam... tā... tad;

klausoties, šeit notiekošās emocionalās diskusijas, kas ir polarizējušās divās pretējās, ja tā varētu teikt, divās pretējās frontālās frontes līnijās..viena līnija sieviešu bloks, otra vīriešā bloks. Un sajūta tāda, ka gūstekņus neņem neviena puse, ne otra...
Taču man liekas, ka šei emocijas un pseidopatiesības sit tik augstu vilni, ka tās neatspoguļo pašu patiesību. Vai tieši otrādi, uzmanīgam lasītījam - tiši atspoguļo...
Mans skatijums ir tāds, ka diskusijas nevarētu būt tika dzīvīgas, ja tajās tomēr nebūtu apslēptas intereses vienam pret otru... Šīs diskusijas reizēm ir tik emocionalas... katra viedoklis ir tik pāšpārliecinošs un tajā pašā laika tik bezspēcīgs, ka vienīgais veids ir iegūt(izdrāst) savu oponentu un ar praktiskiem darbiem iznīcināt to un pierādīt viņam savu taisnību - Tu nekas neesi!!!
Labi, man kā vīrietim no sievietes viedokļa itkā tas būtu pieņemami... amorāli, bet laikam nav citas izejas. Bet mīļās sievietes, nestāstiet man to, ka jums arī ir šī tieksme pārbaudīt, vai atbilstošais (vīrietis) oponents atbilst saviem paustajiem uzskatiem. Un vai šo nevarētu saukt, par klusu gūsta paņemšanu... tā klusi... nevienam nekā nesakot... Un gala rezultātā tā rodās bagata kolekcija, pat nepamana, bet beigās ir liela kolekcija...
A, davai papļāpasim...