...    piektdieni, speciāli Tev... nē...

... atvainojos, atkal nepareizi man izlasījās... jā, sanāk ka vils baumo...

un kāpēc gan speciāli?
bet galvenais - kāpēc gan nē?

... tāpēc ka man viss ir uz speciāli... specpasūtījums...

nu kas tas ir? n-reizes gluži vai lūdzos, bet neviens neizskaidro: ir Rainis pseidonīmu čiepis no Čaka uzvārda vai nav?
esmu palaidos garām 2.lpp. esošos staburaga apgalvojumus: "Es pats nekad pie dzejas neeju, lai viņa nàk pie manis... "(c) Nu ko, ja jau pie staburadziņa kā ļoti (ja jau ar mums dalījies) interesantas atnākušas Gertmaņa jēlības, tad vairāk komentāru nav.

un kur lorenīte?
Ja jau tik ļoti alksti augt un trenēties, nāc lūdzu un izpildi nelielo testinu par Raiņa un Aspazijas dzeju
(skat.1.lpp. 12.09. 13:51:12)

Oi, piektdieni, man Puškins tuvāks bet Raini cienu, LABS dzejnieks, ja KAS pati ar dzeju rakstu, gan jau kādreiz ieliksu blogā-TĀ LŪK!

šitas teksts kā tads smalks joks jāuztver?>lorenai

Nē Garšiņ-NEJOKOJU

iesitu gāršai pa pirkstiem - kāpēc tik ļoti šaubies?
Bet lorena, negaidi nekādu "kādreiz" un neliec blogā, bet liec te, tūlīt un tagad!
Jādomā tak, ka pie staburaga atnākušo Gertmani pārspēsi, un arī gārša pārstās šaubīties.

OK, Piekdieni, pierunāji, vienu ielikšu  

Ak šī DZĪVE

Vai tas ka ēdu, dzeru, elpoju
Un staigāju uz darbu
Skaitās ka es dzīvoju?! 
Vai tad kad dzirdu vārdu skarbu
To vajadzētu mācēt spēt
Tā ņemt un vnk ignorēt
Vai varbūt dzīvoju es tikai domās
Kur esmu aktieris
Kam piešķirta ir sava loma
Vai varbūt dzīve tā ir vientulība
Kad esi it kā viens
Bet tomēr kādu mīlēt gribas
Un just to mīlu pretī
Tak negadās tas biežī
Bet gan reti

Opà!   Kass tad te rulle... !!!!

... un nemaz nav slikti... ne visi uz to ir spējīgi, vot...

silvij, nu paldies kur tad nez... palika piektdienis?

... piektdienis savu verdiktu rīt izteiks... pa nakti apdomās un no rīta būs gatavs...

Silvija28, a moš domā dzejas batlu

... nu varbūt, kas to lai zina, rīt manīs...

  labrīt! Lorenas rindām nav ne vainas - iespējams, katram, kurš mēģina kaut ko pateikt rakstveidā un dzejas veidā, pirmās ir primitīvas eksistenciālas pārdomas. Tiesa gan, parasti apmēram 16 gadu vecumā.
Turpini pilnveidoties, tas ir tikai apsveicami! Vien labāk savās pārdomas dzejā uztici tikai kladītei un/vai pašiem tuvākajiem cilvēkiem - publiskotas rindas, vēl savienojot ar visu šeit sarunāto, auditorijai var likt domāt par grafomāniju.

... labrīt,  
Piektdieni, nu nevajag jau tā no paša rīta jokoties, ja...
Un es varētu teikt ka šeit pārsvarā visi ar to grafomāniju slimo... protams izņemot mani...
Un gribētos tagad dzirdēt Tavu batlu...

un kur tu šeit kādu rīta jociņu redzi?
Bet es dzejoļus nerakstu, batlos nepiedalos, vien šis tas ir prātā iekritis un palicis, piemēram (zinu - atkārtojos):

viss ir vienkārši -
atļaut rītam piepildīt sevi pilnu
kā krūzi ar skaidru ūdeni
un nenēsāt līdzi mieles

nepostīt brīžus
kuri blakus iet klusiņām -
noglāstīt katru noglāstīt
rimti un mierīgi

noglāstīt vienkārši noglāstīt
katru mirklīti dzīves

viss ir ļoti ļoti vienkārši:
pamosties tāpēc
lai mīlētu

(Maija Laukmane)