un uz ko tad būtu jācer 

Sķirties tas tomēr ir kaut kāds emocionāls proces... kaut kas jau sirdī notiek... kaut kādas izjūtas jau tomēr ir...
Vai tu jau esi mirusi, vēsa un bezjūtīga... ?

uz mieru un atpūtu

Un tomēr varbūt, lai būtu tas miers un atpūta ir jābūt vēl kaut kam... ir jābūt attiecīgam emocionālam stāvoklim, ka ir pieņemts pareizs lēmums. Vai tad neprasās kaut kādi apliecinājumi par šā lēmuma pareizību ?

Dzeru lambrusko, tikko pamaajusi ataa savam viirietim, mekleeju, kaadu kino apskatiit pirms garajaam briivdienaam, un, domaaju cik labi, ka mani shiis veetras uudensglaazee neskar, un, ka jau sen esmu aizmirsusi shausmu staastu ar nosaukumu"lauliiba"...

Ir baigi labā sajūta, kā akmens nokrīt no sirds. Ja ir tāda sajūta-lēmums pareizs.

Stab, protams katram tas atā process ir citāds-bet tās ir sākums kaut kam jaunam

man div draudzenes ir saukušas nosvinēt šo faktu, ar kafiju un kūkām..
abam vīri bij alkaši..
sacīja, ka beidzot ir pielikts punktc un ir feina brīvibas sajūta

staburag... pieņemt lēmumu..vēl nenozīmē, ka viņa ir šķīrusies!!!!!!... šeit katrs otrais vīrietis šķirās gadiem)))... makaronus karina!!... to pašu var darīt analogi arī sieviete.

rodas atvieglojuma, brīvības sajūta, ka būtu kāda nasta novelta no pleciem

Sieviete (es gan varu runāt tikai par sevi) nolemj pārtraukt attiecības un aiziet ( vai bīdīt otru uz durvju pusi) tad, kad ir kaut kur pazudusi lielā mīlestība. Kad kopā vairs nav interesanti, jo zini ko otrs teiks vai darīs, kad negribas steigties uz mājām, bet ilgāk pakavēties darbā.. kad piereģistrējies tautā vai kādā citā līdzīgā portālā. Ne jau tāpēc, ka gribi iepazīties, bet vienkārši ir interesanti pakomunicēt.. Ja uz ko cer, tad tikai uz brīvību..

es to saprotu, kā senu pagātni un samierināšanos ar likteni... neko jau nepadarīsi

Nu pareizi teikts -  Ja ir tāda sajūta-lēmums pareizs. Bet lai šīs jā darbotos ir jābūt kaut kādiem priekšnosacijumiem... un par šiem priekšnosacijumiem laikam jau arī ir šī diskusija.

neviens jau nešķiras tāpat vien, tikai tad kad vairs citādi nevar..

re kur ir viens faktors... laikam lai šķirtene justos labi šiem abiem alkašim arī ir jāpaliek par alkašim ?

lauciniece... bet varbūt tu esi darbaholiķe ? Varbūt tev nekas cits kā tikai darbs neinteresē...

Pirmais priekšmosacījums-kad negribi vairs gulēt vienā gultā, nepatīk kad pieskaras, kad skatās uz tevi, runā. viss kaitina un riebjas. Prāts saka-nu varbūt, ar laiku, pacieties... ķermenis kliedz-ātrāk prom no visa.

erotikai... šķiršanās arī ir garš proces... noteikt jau paiet kaut kāds laiks nezināšānā ko darīt ? tādā it kā mētāšanas... sevis meklēšana...

piekrītu... tas ir laiks, kad taurentiņi jau miruši... bet šķiršanās prosesā tā ir pagātne. Bet kā ar nakotni ? Kā ar cerībām ?

jājā, staburag... kurš neizslēdz iespēju, šķiršanās procesam, vilkties mūža garumā.((

erotikai... nu, te man nav ko teikt... jāpiekrīt... bet man liekas tā jau ir cita tēma...

bet dzīve jau pēc šķiršanās neapstājas... kapēc lai tā neturpinātos ar cerībām un sapņiem... te šķirteņu vairāk, kā sunim blusu..un visas ..es domāju... raugās uz nākotni cerīgi...