kopš antīkajiem laikiem džeki ir ar džekiem tusējuši.
kas tur slikts?

laiks caurumiem, laiks gudrām sarunām.

Vai to kaadaa aviizee esi izlasiijis? Visi ir pljaapiigi un pasaule ir ljoti maza

 nu ko tad "intresanais" ragustabs pieklusis? Atkal nav dūša lāgā?
Raugi, ja par gramatiku... Nezinu, kā citi, bet man slikti paliek, ieraugot kaut ko tādu:
"Tad lai arī uzvedās kā nav ments... " (c staburags, iepr.lpp.)
 Nerunāju par mēģinājumu citus mācīt, kā uzvesties, nerunāju par analfabētisko teikuma konstrukciju, bet tā garumzīme > "uzvedās"...  
šausmas

"kā nu katrs protam, tā rakstām... " (c. lauciniece, iepr.lpp.)
 Neapšaubāmi. Dīvaini būtu apgalvot pretējo (rakstām, kā neprotam).

Tik kārtējo reizi vēlos vaicāt - nav taču lāgā paiet garām pakritušam, griežot galvu uz otru pusi un izliekoties, ka neredzi? Tad kāpēc izlikties, ka neredzam šo necieņu pret savu valodu?

ē, te jau skatītājiem/gaidītajiem būs popkorns izbeidzies...
 Sarunas uzstādījums ir smieklīgs kaut vai ar to, ka varētu padomāt - nogrimušās klints tēls šo septinu un vēl mazliet gadu laikā ar desmit tūkstošiem (ar astīti) komentāriem, plus iesāktām sarunām, plus blogiem un komentāriem tajos, nav gana pamatīgu savu raksturojumu pats uzrakstījis?
Vēl kādam nāktos par viņu interesēties?

Visiem viss vienalga, bet tas neliedz klačoties vai aprunāt kādu

"Zaķēns mežā ezi sauc:
"Kur gan palicis mans draugs?""