Lia, pataloģisks slinkums pāri visam. No rīta, tā vietā, lai pagulētu biku ilgāk, jāceļas un jāšpaktelējas, vakarā, kad gribas iekrist gultiņā un sust, jāvelta laiks, lai visu (arī pašu minimumu) rūpīgi notīrītu. Nē, nē un vēlreiz nē!
Nu jā, pie vainas būs arī pāris kadri, kuri mani visgudri pamācīja, ka sievietei jāvelta visas pūles, lai iepatiktos vīrietim. Sākot ar apakšveļu:zeķes, paķilas, stringi (tos svētās inkvizīcijas izgudrojumus es nevalkāju un nevalkāšu), kleita vai svārki, (un tas nekas, ka man tā nav ērti), kurpes uz papēžiem (es tak negrasos pašnāvību darīt, vai notraumēties) un protams, skaisti uzzīmēta seja. Mī un žē, tad tā vairs nebūšu es! Bet man nevajag kādu, kuram vajag viltoto zaķi, nevis mani pašu.
Un vēl, ir pāris paziņas, kuras lieto krāsas gan dārzā strādājot, gan uz mežu ejot, gan pirts pasākumā, kurā pirts prieki iet secen, jo krāsa notecēs. Tas noteikti nav man. Un kāda jēga izdot naudu par to, ko nelietos? Tās dažas reizes, kad neizdodas izvairīties, aizņemos minimumu no meitas krājumiem.
0
0