Es netaisnojos. Es, tiešām, nedaudz aizdomājos. Kā var justies viens cilvēks, kuru, maigi izsakoties, te neviens negrib... nerunā ar viņu? Un kāpēc tā vajag uzvesties lai būtu tā kā ir? Vai tad cilvēkam nebūtu patīkamāk, ja viņu pieņemtu, parunātos? Kāpēc viņam tā jāuzvedas, ka visiem uz nerviem krīt? Varbūt tā viņa te enerģiju ņem? Uzlādējas? Nesaprotu. Ja tā ir kāda provokatīva izdarīšanās, tad nesaprotu, kāpēc; un kur cilvēkam tāda uzņēmība un brīvs laiks, lai sevi tā apgrūtinātu?
0
0