Šo Pavasara Māras dienu vēl sauc par Kāpostu Māru, Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu, Pavasara Māru, Kāpostnīcu vai Aizgavēni. Lai arī Māras diena ir Kāpostu diena, šajā dienā kāpostus ēst nedrīkstot, labāk baudīt piena ēdienus, brokastīs ēst biezputru. Tāpat kā citās svinamās dienās strādāt nedrīkst, atļauts tikai iztīrīt māju skursteņus. Pēc Pavasara Māras dienas spriež arī par visu gaidāmo pavasari un vasaru, piemēram, ja nakts pirms Māras dienas ir auksta – viss pavasaris būs auksts.

Lācis, kurš Mārtiņos aizgājis gulēt ziemas miegu, Māras dienā ceļas augšā, tāpēc arī ļaudīm šajā dienā jāmostas pirms saullēkta, lai lācis neatdod miegu un cilvēks nebūtu miegains visu gadu. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm – tās tiek pušķotas ar lentītēm, lai āboli labi augtu. Māras dienas rītā pirms saullēkta jāiet mazgāties tekošā ūdenī. Jāatzīmē, ka daudzas izdarības Māras dienā sasaucas ar ticējumiem un rituālām darbībām Lieldienās.

 
Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi vakariņojot saules gaismā, jo tā jau bija pakāpusies pietiekami augstu. Uguni nededza, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona, kā arī lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu.