šodien es - ne!

es gribu, bet nevaru

ja par veikaliem un rindām.
Pirms pāris dienām vietējā rimeklī dāma uz mani apvainojās:
pusotrs cilvēks rindā pie kases pirms manis, pusotrs aiz manis, kamēr krāmēju groza saturu uz letes, uzrodas dāmīte, kura grib iekārtoties pirms manis, rāda savus pāris pirkumus un jautā: "Vai varu?"
Brīnos: "Kā lai zinu, varat vai nevarat, varbūt jums naudiņas nav vai ārsts aizliedzis?"
Apvainojās un aiztinās.

Bij tāds teiciens-’’Ja nedrīkst, bet ļoti, ļoti, ļoti gribas-tad VAR!!’’

piektdienis kasīklis
cenšos atturēties. ne no rindām/kaut gan arī no tām/, bet no pārmērīgiem saldumiem

Mani Mamma sita berniba  kircinaja, es saj, mol varu es iziet ara, a si skatas uz manim, smin un saka, ka mol nezin varu es vai nevaru, a es neponja, mol tas ir ja vai ne, stavu minajos, nu Mammu tad es varu vai nevaru...

"piektdienis kasīklis" (c) - nekad to neesmu noliedzis. Bet izsenis mācījos no vecāka kolēģa (lai vieglas smiltis), kurš allaž deklarēja: "kārtībai jābūt kā pie dzeršanas, tā pie vemšanas".
Ir jāsaprot, ka to, ko saki un pats saproti, arī citiem jāsaprot.
Lai gan konkrētajā gadījumā drīzāk nostrādāja pretrindas sindroms un neizpratne par vajadzību ielīst vidū, ja tur (rindā) kopā trīsarpus  (1, 5 + 1.5 + 0, 5) cilvēku.

mani kā ne-matemātiķi drīzāk ieinteresēja tā ciparošana un skaitļošana. 1.5-tas ira resnis .0, 5-bērns? vai kā?

ja par tiem "nekaitigajiem" saldumiem..tad viss ir atkarigs no daudzuma..
nekaitiga ir apmeram zefira pusite vai mazitiņš sokolades gabaliņš..VAI medus tejkarote dienā., .
citadi tapat visi liekie cukuri pārveršas taukos

un augļos arī ir cukuri..

Nekad nav bijusas tadas super spejas no lielas sokolades tafelites, apest mazu sokolades gabalinju. Ja jau esmu to atcaukstinajis valja, tad visu sokolades tafeli nolocu.

Auglju cukuri ir labie, mol forsie cukuri.

ja ari augljos..no aboliem var smuki uzresnet nemaz nerunajot par banāniem un vinogām

Dafaj, sakiet lai velkos prom, ievelkat kads man pendeli, lai dodos kafiju dzert.

Tas ir nevis matemātisks pusotrs, bet valodniecisks pusotrs. Tāpat kā "puslitra rīklē" anatomiski sanāktu, ka rīklei jābūt resnai kā kanalizācijas trubai. Bet, ja ņemam veco krievu teicienu "žopa kak ķeļevizor", tad ssnāktu, ka pakaļas tagad visiem resnākas, jo tb palikuši lielāki.

protams, ka visā vajadzīga mērenība!!  
/aiziet uz virtuvi pēc otra kūkas gabaliņa...

Valet, davai tinies prom, sīkais!! un mudīgi, a to dabūsi ar ... ( vēl izdomāšu, ar ko..)

a ko tur domāt ar labo krūti pa labo ausi bet ar kreiso pa kreiso ausi!!!!!!!!! sorī otrādi, nav otrādi ir pa diognāli !!!!!!!

/patriec Valetu, lai šis dodas strēbt kafiju, un pats ērti iekārtojas ar savu krūzi atbrīvotajā vietā/

es ir galīgi pillnā

Pilnā?-un braukšot peldēt, ka tik nesanāk švaki:))))