Šon bija inčīgs skats uz Daugavas atzara pie Mūkusalas apļa-gulbji staigāja kā dievi pa ūdens virsu... Apukšā ledus, papeldēt nevar..

labrīt!..paldies, fanelopsi, šito varētu pielietot, virtuves jogam... janai-fuj, piesienas vārdiem...

joga virtuvē... he he... pie loga.kaimiņiem izklaide.

atkal piesienas... (

..šodien labs laiks, tieši kā priekš nūjošanas...

kas nu par piesiešanos būtu runājis... nūjošana ir pavasarim atlikts pasākums.ejam egļu ceļu staigāt labāķ, ko? pēcpusdiena slāšu pa Rīgu. (bez nūjām, ar rokassomiņu)

mums te peļķains noskaņojums un uz lauka slapjums...

es piparkūknarkomāns... viss, uzsēdināja mani pašas prāta aptumsums uz piparkoku mīklas(

A kas vainas parastajām apaļajām no veikala?

ub, tu tak neko nesaproti... pēc vakardienas))))

Fraise, sportinju, kas domats labsajutas pacelsanai nav jaatmet uz pavasariem. Parasti skan smiekligi, kad cilveki sev sola, ka mol no Jauna Gada vsjo, atmetis piposanu, dzersanu, saks no ritiem piepumpeties un est tik salatlapas.

Elizb, derēja viena sēņu zupiņa.

Varētu meiteņus pacienāt svaigi ceptām kanēļa un ķimeņu maizēm, bet nu ko tad es... naf jau piparkūkas...

ub, man gan parasti negribas otrā dienā lietot to, ko vakardienā)

ixxsiņ, tagad tik sagataves veidojas... mīklai tak jānostāvas...

nu tad jau varbūt nesmādēs manu brūvējumu...
Ķimeņmaize sanāca labā... pārkaisīju vēl ar sieru... uh garda gan...

es jau gandrīz nosmaku siekalās...

valetiņ, piekrītu tev no visiem galiem, taisnību tu runā, ne velti saka-ustami mladenca glagoļit istina... bet ka man tas draugs -s slinkums pieaudzis, nu gluzi kā siāmas bralis... vot i atbīdu to, kas noderīgs tālāk un talāk... ka sveistmaizi ēdot, sviestu ar zobiem stums uz maizes galiņu, lai pēdējais kumoss tāds trekns un sātīgs...

man ari jānokaunas, nu nav man piparkūku, ne apaļu ne kantainu, nedz pirktu nedz paštaisītu. tikai speķa pīrādzņi, nupat no krāsns izvilkti... bet tas jau nekas tāds... ar ko kādu iekārdināt...

Frais, šitā naff godīgi - tagad man siekala uz klavieres tecēs ...