es jau saciju viesns pādzeris jegu "nomalais" var veselam baram sabojāt vakaru..
un tas notiek biežāk kā šis aprakstitais gadījums..

ja notiks pa tavam prātam, tad tie līdzcilvēki tā arī paliks mūžam nesagatavoti un raustīs degunus un vaibstīsies, vien ieraugot cilvēku ar īpašām vajadzībām..

Solari, katram ir savs līmenis. Attiecīgi, tomēr daļēji uzturēšanās videi arī jābūt nodalītai. Kādam manā vecumā ir interesanti skatīties ... Nu, kādu, piemēram, izrādi? Nu, kaut kādu, kura domāta 4 g. veciem bērniem. Viņam tā ir interesanta un atbilstoša viņa līmenim. Tās izrādes, uz kurām ej Tu, viņam ir pilnīgi liekas un nesaprotamas. Vai tāpēc mums tagad vienā zālē jāsēž un viens un tas pats jāskatās - man "Pīlēns Tims" un viņam - Šekspīrs?

ar 4 gadigiem berniem parasti kopā iet vecaki..ta ka ir spiesti skatities

... es saprotu, saskarsmei ir jābūt, bet ne jau nu jebkurai un jebkādai! Ar zekiem arī var pakomunicēt, bet tāpēc jau pusgadu pirms izlaišanas nav jādzīvo ar viņiem vienā kamerā.

Karaoke, ko tu sauc par ķēmību?

un ja kas nepatik vienmer ir iespēja pamest pasākumu..

ko tas murmis ar tiem zekiem ņemas... kia tik pats nav kādreiz atrāvies)

es jau saciju viesns pādzeris jegu "nomalais" var veselam baram sabojāt vakaru..
un tas notiek biežāk kā šis aprakstitais gadījums..

Anksa, tad atbilde ir viena - labāk nedzert!

karaoke... zini? nevis ķēmiba, bet izteikti spēcīgas emocijas... visu vakaru smejas... dejošana vienatnē, sieviete ar sievieti, džeki ar džekiem, nepārtraukta selfiju uzņemšana, tad savu biedru fotografēšana ar muzikantiem fonā, pie dekorācijām... it kā jau pozitīvi... viņiem tas raisīja tikai un vienīgi pozitīvas emocijas un es domāju, ka viņi noteikti vēlēsies atkārtot pasākumu citugad...

ar 4 gadigiem berniem parasti kopā iet vecaki..ta ka ir spiesti skatities

Anksa, labi, ja tas cilvēks ir kluss un nedara kkādas muļķības. Un atkal, vai tam 4-gadīgajam bērnam tā nebūs trauma, ja tas cilvēks, kurš sevi nekontrolē (ja viņu ir daudz, tad - vēl sliktāk) sāks kādas akcijas?

Lizet, ari piedzerajusies cilveki medz pieiet pie tantuka un iekraut tai pa seju, medz nodurt, izvarot, aplaupit, nodarit launumu berniem..., tad jau mums vajadzetu visus alkanavtus sagatavot dzivei ar norobezojumiem.
Jautajums Gvendai, vai mol tie neciti domajosie rava vinai svarkus uz augsu? Jo ja ta notika, tad izsaukt policiju, tiesi tapat ka tas tiek darits, ja alejas piedzeries cilveks.

Gvenda, bet kāpēc Tu vienkārši negāji prom??..es tā būtu darījusi..

ko tas murmis ar tiem zekiem ņemas... kia tik pats nav kādreiz atrāvies)

Tas bija tikai piemērs par cilvēkiem ar krasi atšķirīgu uztveri tepat, blakus.

man tas kautkā momentā noasociējās ar svētdien TV redzeto. +/- 20gadīgs ambālis truli blenž vienā punktā, siekala nokarājusies un viņš vēl īd kaut ko.Un tad pusstundu klanījās pāri telpai savai omei pie rokas. Es nebūšu liekule. Nejaucīgs paskats. Un ja cilvēks ir gājis uz svētku pasākumu, maksājis par naudu, vai tad par šo visapkārt?

Nu atkāpos un izlasīju Gvendas tekstu... ??? Vai tiešām vēl ir cilvēki, kuri nezin kādas var gadīties cilvēkiem veselības problēmas ... un pat dažreiz - no kā?
Kā Gvendas kundzei šķiet - vai padomijas laiks bija labāks, kad IT KĀ "nebija " cilvēku ar garīgās veselības problēmām, tik bija psihiatriskās sl-cas ar tūkstošiem pacientu? Vai tagad vajadzētu būt tāpat?
Sl-cas ir samazinātas uz minimumu, ārstēšanas laiks samazināts uz minimumu (21 diena -kā kaut kādām iesnām). Tad kā iedomājas apkārtējie - vai tiešām tiem cilvēkiem atrasties 4 sienās - ieslēgtiem mājās?
Nezināja par "integrācijas" pasākumu... Ha, tas nemaz nebija integrācijas pasākums, vienkārši arī viņi IZDOMĀJA apmeklēt pasākumu draugu pulkā...  
Kamdēļ cilvēki iedomājas ka viņi ir tie perfektākie... Ka viņi lielākā draugu pulkā uzvedas (pārējiem apkārtesošajiem) patīkami??? Cik reizes nav dzirdēts, ka draugu pulciņš uzvedās paskaļi (būdami tjipa gudri - adekvāti), un ja kāds aizrāda, tad saka - nepatīk neskaties vai ej prom...

gvenda17  es nezin varbūt to uztver tā jau saciju, ka pateicies par to ka esi vesela Tavi tuvnieki ir veseli..
man ari nacies nonakt situacijās ar tadiem cilvekiem kad tam nebiju gatava
un 3 studas klausties kopigu lekciju kur ta ari runāja kā ar 3 gadigiem bērniem..
sākuma es dusmojos..pēc tam pārmetu krustu, pateicos ka esmu pie pilna prata..
bet vairāk es tad dusmojos par to, ka tagad cep un cep tos pļ..tāmos projektus..
tipa integracija..bet NAV jau kas iet..tad vajag noteiktu cilvēku skaitu..lai to naudiņ dabūtu..
nu nav tik daudz cilvēku ar īpašam un speciālam vajadzibam , bet nopelnit tad gribas

zini, karaoke... nespļauj Dieviņam acīs... neviens mēs nezinām, kas mūs ap stūri sagaida... pēc gadiem gan tu, gan es varam kļūt par tādiem, kā tu saki -ambāļiem... un ko tad?..no Parkinsona un Alcheimera neviens nav pasargāts...

karaoke... zini? nevis ķēmiba, bet izteikti spēcīgas emocijas... visu vakaru smejas... dejošana vienatnē, sieviete ar sievieti, džeki ar džekiem, nepārtraukta selfiju uzņemšana, tad savu biedru fotografēšana ar muzikantiem fonā, pie dekorācijām... it kā jau pozitīvi... viņiem tas raisīja tikai un vienīgi pozitīvas emocijas un es domāju, ka viņi noteikti vēlēsies atkārtot pasākumu citugad...

Oi, jā, savulaik darba darīšanās ir sanācis divas reizes pa 15 min. pabūt Psihoneiroloģiskajā pansionātā Telts ielā. Tur katrs ar savu aizņemts bija. Viena daļa, jā, smējēji - ik pa laikam smejas. Vēl tādi, kuriem visu laiku pirksts nāsī vai vēl kur citur iebāzts. Nu, labi, ir tādi cilvēki, tas jāpieņem, bet kopīgi atpūtas vakari! ... Varbūt kkad nākotnē un varbūt - ne es!

Karaoke, tad jau visus "ambāļus" vajadzētu nodzirdīt ar saldo tējiņu vai apšaut, kā vācieši to darīja, .

ixxi