Es atkal domāju, kā dažiem personāžiem var būt tā, ka pilnīgi vienādus tekstus raksta dažādās tēmās ar laika atstarpi:) Liekas, ka sacerēts, uzlikts uz papīrīša un tad ik pa laikam savu dziļo domu atrāda.

... domā, no lapiņas raksta?))

jā, jā no lapiņas:) lāb, no telefona:) viens, kas par sava tēva locekli jau dažas reizes ir rakstījis un otrs, kas savu lielo sāpi vienādiem vārdiem klāsta un klāsta:)

ups... tēva loceklis... ____________...

:))) es jau tā korekti pateicu

Nu bet ka cilvēkam nav ar ko izrunāties, un arī šeit - krāmē savu sāpi, un krāmē, un krāmē, bet sajūtas, ka kāds sadzird, tā arī nav.

Kā sauciens tuksnesī... :)

..ja cilvēks šeit krāmē savu sāpi, viņš atbildi negaida..jo vispār to negaida... izteikties, tā arī ir drosme un sev pāri lēkšana

vilk..a, kā tu reāli to sadzirdēšanu formulē... vai realizē?

iespējams, bet ... nesaprotami

gaidam vilku

kā vilks, tā nāks:)

5 viki... utttt)

Nu ko te vairs var noformulēt, man pie pirmā smadzenes biškiņ, bet pie otrā totāli atslēdzās. Tagad mūsējie vairākumā, varbūt atspēlēsies?

perioda?

Nu labi, štrunts ar hoķi.

Vot, tad, kad gribās izrunāties - reizēm draugi vai radi uzklausa, bet reizēm, vai nu nav laika, vai nav vēlēšanās, vai ir savi prieki vai sāpes par ko runāt, bet nu nekādīgi negrib uzklausīt, jo sevišķi, ja tā ir telefonsaruna. Ātri nomet klausuli, vai visu laiku groza tēmu - domāju, ka tās sajūtas nu nevienam nav svešas. Bet šeit, tautā, visi kā viens ir tie steidzīgie vai arī tie, kuriem gribās malt savu.

buča, vilkam... bet tad jau mēs labākais variants...

Tā varētu būt. Bet nedod Dievs nonākt tādā situācijā, kad tikai virtuālā pasaule uzklausa.

skatos ka dakterus apbalvo..feins sirsnigs pasākums

dažreiz nav svarīgi, lai kāds dzird un atbild. dažreiz ir tā, ka vienkārši runājot, pašam lietas sakārtojas pa plauktiņiem. nepatīkamāki mēdz būt mūžīgie visu pareizi zinātāji un nelūgtu padomu devēji. ;)