a es egli sen jau ne-e... apnicis vilkt vēl līdz Jāņiem sabirušās egļus skujas no paklāja... staigājot ar basām°kājām viņas pamanās dikti sāpīgi iedurt...
man priežu zari:) dikti smuki izskatās:) un arī pietiekami labi var paslēpt dāvaniņas:)

oh... kad dzīvoju laukos - vesela atrakcija pēdējā svētdienā braukt uz mežu pēc egles..
mans vīrs maiņu darbā strādāja un togad tieši nebija mājās, bet draugi saka- brauc tik līdz- Tev egle jānoskata un tad mēs nozāģēsim uz atvedīsim..
nu bet par cik laiks auksts, putenīts tāds neliels, ap 14-15 pēcpusdienā "vistas akluma laiks"...    
aizbraucam uz mežu ar glaunu BMW un piekabi.. viens "maziņais"arī līdz un termoss ar tēju, ko sasildīties..
tā nu mana vīra draugi aiziet sev zināmās takās un saka, ka nav ko baidīties- tāpat nevienas dzīvas dvēseles nav un tapēc mašina vaļā- ja kas, lai uzpīpinu...
nu man laikam sanāca soļus 10 atiet, kad dzirdu- man aiz muguras kāds ļoti smagi elso...
smiedamās saku- ... "TU??? / VĀRDU NEMINU /
   
VAI TURPINĀT??

aizitet gostus pieskruuver

/ gaida Olitu atpakaļ un drošibas pēc uzgrieš 112 /   

es atceros 1990.gada Ziemasvetkos (tie bija mani peedejie Ziemassvetki kad staigaju)abi ar puiku gajam pirkt egliiti gaajam taalu,talu... uz otru Madonas galu jo tikai tur bija nopeerkamas milzigaas egles nu taadas lai buutu lidz griestiem... atceros ka beigas es stiepu gan to milzigo egli gan puiku..   
nu bet laimigi tikaam majas..
kapec egliiti nenesa tetis????
mums ar teeti bija tendence katru gadu pirms Jaunaa gada sastrideties..
un salabt Jaungada nakti      

   .. arī labi... tētim...

sacaha a toties kas par salabsanu bija      absoluuts saluuts      

salūts viņam...    
iedomājos...
manu bērnu tēvs otros Ziemassvētkos vienmēr ciemojas pie mums...
ātrāk nav ļauts- 24tajā tikai ģimene... 25tajā vecāki...
26tajā visi citi mīļie un tuvie..
tā nu mums iegājies..