/Ar makten svarīgu sejas izteiksmi nosēžas galda malā starp Loretinu Un Eli/
un nu pastāstiet ļauži mīļie - ko ta’mēs šodien godinām? Jo dikti man izskatās, ka neapzinīgais Gaits ir devīes kāda Gata medībās ...
/Kamēr Elizabete rauc pieri, mēģinot izprast jautājuma jēgu un lietas būtību, lēnām pievirzās Loretinai un iečukst maigi austiņā/ :
"Mīļā, vai atceries Daigu?

"