Vakar, darba dienas beigas, sededams uz klints, veroju ka taluma spid pilsetas ugunis, biku ta ka nostalgija parava, aizdomajos par pavadito vasaru, kad peksni, silta veja dvesma skar manu seju, itka vasara atvadidamies, noglasta manu bardas rugajiem, parklato vaigu, un tad... tad tas onka tur augsa, atvera kranus, un sak lit, un list vel sodien, un sola lit 10 dienas.
Skaistais rudens ir beidzies, sakas depresivais, drumais, tumsais rudens.
0
0