..man tāda doma un līdzība prātā ienāca... atceros, kad visus zinātniskos komunismus uz folkloru nomainīja, tad pirmajā lekcijā ietesās tāda dīvaina būtne, durvis atsita ar blīkšķi, ap izpūrušiem matiem prievīte un tādi nātni brunči mugurā... puspelēka bļūzīte, ta nu nemazgāta, vai tā jābūt... ej nu saproti)))..skaļi aurodama... Spīīīguļo saulīt, spīīīguļo..mēs sastingām, un ar draudzeni kā par spīti iesēdušās pirmajā rindā, ne kā parasto Kamčatkā... domāju, mani trieka ķers)))... un ne tikai mani))))... kaut kā mūsu mīļmeitiņas uznācieni ar -it kā tautiskām dziesmām, man šito atmiņu uzdzina)))
0
0