Man noputējušas slalomenes kaktā stāv...    

pie mums jau 2x bija daudz sniega..

.. es jau kādus 5 gadus sākoties ziemai , izmisīgi meklēju savas slidas ar īstas ādas zābaciņiem un profesionālajiem daiļslidošanas stiprinājumiem, kas man bija pirms gadiem 24... kājas izmērs nav mainījies...
un katru reizi man ir piemirsies, ka jūtu uzplūdā tās atdāvināju kaut kādā akcijā bērnu namiem..
cēls mērķis, bet man žēl... jo tādas nopirkt vairs nevar.. bet tā gribas slidot..    

Man puika vienu rītu uzdeva jautājumu,kas lika aizdomāties
- mamm, vai Tu esi redzējusi leduspuķes?! Un vai es viņas kādreiz redzēšu?
Un tad aizdomājos par to, kad manā bernībā ziemā bij sniegs, aukstums... ledus puķes bij logos, lāstekas bija... forši bija...

... iestaajos karmelas atbalsta grupaa... ar, negribu sniegu, bet kailsals nepatiik veel vairaak... iipasji, tad, kad vakaraa , maajaas naakot, ir tikai pavees, bet no riitai, tais pasjaas dreebiitees, jaanosalst, a peec cepuriites un duurainjiem atpakaļ skriet nav laika... un, sjodien ... aatrraaccccc

pie mums masu slidotava un par brīvu! paldies valdībai, kas šo pašakumu sponsorē!!! urā Godmanis ir savā vietā! curu, ka pats pakritīs un laizīs sprandu bet ne kāju!   

oga- TIEŠĀM!! neatceros, kad pēdējoreiz tās redzēju!!

oga-oga plastikata logos tapat to leduspuku nebus vienalga cik auksts

leduspuķes- ko gan neizsapņoju skatoties uz tām... jo logs bija vnk aizsalis un neko citu redzēt nevarēja..

Tiešām! cik labi, ka es zinu kas ir leduspuķes...

Toties mašīna šorīt bij tik skaista, kā konfekte, gludi nolaizīta...    

Vispār dīvains skats, mazliet baisi - viss spīdīgs... ceļš, trotuārs, akmeņi, zāle... viss

... uz slidām stabilāk...

Leduspuķes...
man šķiet, ka pie riktīgiem mīnusiem man pat uz dažiem plastmasniekiem bija leduspuķes. Bet tiešām, jau kaut kas tāds, kas jau retums...

oi, meitenes, skumstat pēc puķēm? saprotu! manišies attieksme būs arī kas puķes dāvina!

olit      

Hanibāl..
vai nu atkal nepārvērtē sevi?! Interesnati kā Tu mums tās leduspuķes varētu uzdāvināt...    

lekterim, kas šķībi nogāja...

Hanibāl - uzdāvini kādai leduspuķes...    

vot par to sev adresēto "sēni" sāku aizdomāties..
un vizualizēju... galveno varoni " izceļ" kaimiņtante no vannas.. ar lūgumu izpalīdzēt... + vēl visām kāpņu laukuma tantēm, kas dzīvo manā( vai mūsu iedomātā) varoņa kāpņu telpā ir ap gadiem 65-85... un visiem savu vakara tēju ar pienu, vai brokastīs putru tomēr gribās..
.. nesekošu tālākam detaļu izklāstam... jo ja varonis mūsu sēne nebūs- viņš atteiksies izpalīdzēt..
ja būs- tad slidināsies ar saviem vienīgajiem siltajiem ziemas apaviem uz veikalu un atpakaļ...
eehhh vizualizēju..