15/10/2013 08:36 | Diskusija lasīta 2453 reizes
Reiz viena auksta ziema biju nopircis auto(dizelnieku)vienam menesim, kas bij razots prieks siltajam zemem, un tam nebij motora apsildes.
Rits bij auksts ar -28 graduseljiem, tapec pirms auto pieskilsanas, izsledzu visas gaismas, radzinju... auto pamocijas, bet pieskilas, un es ar mierigu sirdi, labu garigo devos uz darbu.
Balts sniegs, apgaismota pilsetinja ar papildus Ziemasvetku gaismelem, viss ka vienmer, un es mierigu pratu izgriezu savu automobili uz lielo soseju.
Te man no muguras pietuvojas auto, un ierubi talas gaismas, ne tikai ierubi, bet sak ar tam mirkskinat, un vel taurat man!
Jopcik, es kad izbraucu uz soseju, vins vel bij talu, tad kur problema??!
Sis sak apdzit, un es saskatu loga siluetu, kas tolji man fakas rada, tolji citas man nesaprotamas zimes.
Man garigais vel labs, jo masinite pieleca bez problemam, bet tik un ta jutu, ka mani pirkstelji sak kraksket, jo iekerusies sture ta itka meginatu to salauzt!
Otrs auto atkal atpaliek, un turpina spidinat talas gaismas, un tauret.
Pacietiba beidzas, es apstajos, un ar riktigi dusmigu sejas izteiksmi eju pie otra auto, kas ari ir apstajies.
Nokliedzoties / Vad du vill helvete/ es ieskatos loga, kas ir nedaudz nolaists, es ieraugu parbijusos sievietes seju, kas raustot valodu, censas man paskaidrot, ka es braucu bez gaismam!
Atskatos uz savu auto, mans andrenalins reska kritas, un es izburbinot, prostiti izvenite velku savas pakaljkajas atpakalj uz masinu!
Blin sita izgazties, ka vecai setai!