"bet nenoliedziet, mans devums vispārējai izklaidei, te pietiekami liels!" Tas no Raganiņas ( Leduszieda ) replikas kādā diskusā. Bet ne personīgi par viņu stāsts, nepārprotiet. Stāsts un jautājums par to... kāds devums un devums- kur mums ir nozīmīgs, būtisks? Kas devumu vērtē- pats vai citi? Un galu galā ko dod devums sociālajā tīklā?

Jā, atzīstos, pirms pāris gadiem es arī būtu gribējusi domāt līdzīgi un līdzīgi teikt. Bet laikam ejot ( un pašam ejot ) citā virzienā, tam vairs nav nu galīgi nekādas nozīmes. Secinājums- ar devumu vai bez devuma, nāk citi ļaudis un viss bijušais pazūd nebūtībā. I nopietnās sarunas, i tas, kurš tās aizsācis, i plāpas, i provokācijas, i virtuālie kašķi, i pārējie dzīves sīkumi.