..

>dusmīgajām meitenēm - jūsu te ir mazāk kā netīrumu pirkstu starpās..vot!
Ak, meitenes, dusmīgās - kad jūs savās rindiņās ar saviem tekstiņiem spēsiet būt kaut nedaudz asprātīgas - kad saņemsiet varbūt reiz dzīvē tādu negaidītu dāvanu, kā elementāru asprātību no kāda eņģeļa debesīs, tad es būšu gatavs skūpstīt jums pēdiņas :)..čmok, čmok :)..bet tikmēr man nekas cits neatliek, jo jūsu ķiukstošie uzbraucieni ir kā mazo palēcienu blusu kari suņa kažokā un līdz kurmim tikai virtuāla čaukstēšana nonāk no piesārkušajām dusmiņām un nabaga dzīvnieka izmisīga kasīšanās, ko redzu :( ..-Tikmēr viss paliek pa vecam - es pamanu tikai to, kas ir visskaistākais - mīļie krūšu galiņi pa virsu jaukajiem, siltajem spilventiņiem un mazo, kārdinošo noslēpumu, kurā saulīte neiespīd :) ..-tās lietiņas uz mani nekad nedusmojas, kaut arī kā purpinošā galva tām gribētu skarbi pavēlēt :) ... Visjaukākā skaņa man ir tā, kad mazās lūpiņas plaukšķina savas rociņas lasot visas šīs mazās nejaucības :-) - Dzirdiet? Kņudina taču bikucīt, vai ne?