Nu tā jau vesela zinātne... katrs leņķītis, katrs uzspiediens ir svarīgs. Ai, sarežģīti...

Starp citu, rokraksts dzīves laikā var mainīties. Bet, ko tas nozīmē, es nezinu.

Manas paaudzes cilvēkiem daudziem ir skaists rokraksts, jo mūsu laikā bija glītrakstīšanas mācība, kur katrs centās sevi kā idenficēt ar savu skaisto, neatkārtojamo rokrakstu. Tika piedomāts pie katra burta kā zīmējuma, kā gleznas...

Brūka, nu atkal šie Tavi vispārinājumi Nu necentās katrs. Man ir pazīstami cilvēki, kuriem ir vienkārši šausmīgs rokraksts, un viņi tāpat skolā mācījās glītrakstīšanu. Man ir skaists rokraksts, bet es nekad neesmu pie tā piedomājusi un centusies, tā vienkārši ir.

Uiiiiii... atceros šito piekasīšanos - kaut kādā sākumklasē skolotāja pagarinātajā dienas grupā nepieņēma mājasdarbu, jo burtu kājiņu loki nesasniedza līnijas... mājās tak gribas - pievilku tos lociņu, ek, tizli... piekrāsoju... ups!... traki pielijuši tie burti sanāca - kā kamenes ar resnām dupām... sapratu uzreiz, ka šitā fiksā māksla izgāzusies... palieciet sveiki, puikas un bunkuri, man glītas kājas jāvelk

Pierakstot lekcijas (piem. Vulfsona) bieži samaitājās rokraksts...

rokraksts briesmīgs vēl pie tam nav nostabilizējies. kas zinātāji, zin teikt, ka nenostabilizējušamies vai nenobriedušai personībai, nu koroč, ja rokraksts tāds katreiz citāds- tas neko labu par saimnieku nestāstot. man reizēm slīpais raksts, reizēm stateniskais... bet glītrakstīšana bija katorga.ja pirmajā klasē nebūtu bjusi glītrakstīšana, būtu bijusi teicamniece, bet nebiju... .un par dakteri arī nekļuvu.

Pēc lekcijām iemācies rakstīt šifrus- ķeburu savārstījums!!!! Ka tik pēc tam var pats pārlasīt!

Jā, Josiš, citi toč neko nevar nošpikot...

Jā, Ube, lekciju pieraksti bija kaut kas briesmīgs. Man savā laikā bija izstrādāta pašizdomāta saīsinājumu sistēma, pirms gadiem krāmējoties, atradu vienu kladi un pati nesapratu, ko es tur esmu rakstījusi Bet toreiz, acīmredzot, bija O.K.

Nuuu... rokrakstiem kā kurpju pāriem jābūt mazai kolekcijai - ikdienas pierakstiem, lekciju pierakstiem, drukātie dažādiem iesniegumiem, kaligrāfiskie īpašiem gadījumiem... utt...

Rokraksta nenoturība!
Man pat jāparakstās reti, kur nu vēl lai būtu rainismā jāizplūst
Stipri jāpiedomā pie katra burta
Pašreizējie ķeburi maz līdzinās iepriekšējiem, tātad esmu mainijies???

Ar datora ēras sākšanos, rokraksti strauji pasliktinās, jo..cik tad mēs ar roku vispār tagad rakstām???..man vismaz sanāk ļoooti reti!!

Iedomāju skatu - sēž pirmā klasē večuks ar bārdu un gravē ar nazīti solā BEEDA...

inkognito, šito es ar gribētu redzēt...

kāda jēga skolas galdus bojāt, ja pēc tās beigšanas atkal pēc īsa brītiņa būs ķeburi??
Vienīgi, ja smukas skolotājas, tad gan ir vērts kaut ko pabojāt ...

Biju sabēdājusies, ka man nav pašai sava profesionālā kretīnisma. Bet tagad zinu droši, ka ir gan Lai cik steigā un nesalasāmi kas būtu uzrakstīts, bet CIPARI ir skaidri saprotami un cits ar citu nesajaucami... To konstatēju šodien nejauši. Man iedeva uzrakstītu PINkoda špikerīti, kuru varēja interpretēt 7 dažādos veidos...

Tā kā man pašai ir nu teiksim ārsta cienīgi ķeburi, bet ārste neesmu tad iztieku ar savie ķeburiem kā nu māku. No studiju laikiem tik tiešām ir tādi saīsinājumi vai baranku zīmējumi, ka tagad diezin vai var izlobīt tieši to vārdu, kas zem tā zīmējuma bija domāts, bet uz to brīdi viss bija smuki skaidrs.

Man ir skaists rokraksts
Darbaa viemneer man liek uz apsveikuma kartinjaam pantinjus rakstiit.
Un patiik rakstiit ar miiksto lodiiti, tad sanaak gliitaak.

kādreiz, kad mamma rakstīja vēstules no sanatorijām, paps gāja pie aptieķniecēm, lai izlasa