KUR?

... provokators:) ... viss, eju spaķināt.:)

Ej ej-paskat kas Tevi gaida, berzē roķeles
Putekļu ērcīšu armija

Uzšauj bēducim pa lūpām... ka tevi piķis! savāc savas ērcēs!!!!!

kušiņi kušiņi ... /klusām aizver durtiņas/

ej ej/neteikšu ka Tev zeķe izirusi un viena kalošai papēdis nolūzis /

/viss diena beigusies palīgā... zeķe izirusi! / (nošņāc un klemperē tik tālāk... lāb, ka gala stacījā ir gumijnieciņi) :P

Seju ar neesi uzzīmējusi- nu galīgi opusķilas

Neko no tevis nenoslēpt... Nu vai zini tagad es nevarēs nocopēt jaunu spraunu... Tu man sprunguļus ratos met... a zobus izberzu gan :D :D

ar labvakaru, zaķīši.;)

... izskatās, ka tu pagaidām šeit vienīgais miega zaķis:)

Cik maz vajag, lai dienu steigā mūsu sejā uzplauktu prieks.
Maigu pieskārienu, vien mirkli-un Tu atkal ziedoša ej.
Cik maz mums vajag, lai pasaulē plašā nejustos viens un lieks.
Stūrīti, kuru gribas nosaukt par mājām, kur dzīvo gaidīšanas prieks.
Vienu Tavējā cilvēka skatienu, un visi negaisi-nieks.
Cik maz mums vajag, bet cik tas ir daudz !
... skaistas rindas... vai ne???...

jan, tu gadījumā neesi samīlējusies... :)

... gribeetos jau, bet...
neeee, neeee... man viens kavalieris ik pa laikam uzraksta kaut ko aizkustinoshi jauku,
zheel, ka nevaru atbildeet ar to pashu...

... kāpēc ta nevari?:)...

..es godiig meiten-nemaanos...

... jā, jā ticu, ticu(pirksti krusteniski)

gaarsa..nepljaapaa-klaaj gultu... un ejam... ...

kōo... kō’????... ko daram?... kur ejam?... (helllpppp... )

.. ..kaa kur??... uz migu... ... rocinjas virs dekjiish...
ah, TU, neraatnele...

..vai, un es jau sapriecājos:)