ja tu mani dzirdi-mums (varētu būt) kopīgi bērni

kur lieliski iesākās, diena-vairs nekad nečuksti, es Tevi nesatiku.

... dumpi... cik izdzeri?

Tu biji Laimīga-tikai neatceries kad

Mīļajam un visādi citādi jaukajam māsīcēnam vienā no jubilejām.Kristīne, Andis Toms.Kādā2002.gada rudens dienā.Šis ir ieraksts no bibliotekas paņemtā Salamana Rušdi grāmatā "Zeme zem viņas kājām".Un ik pa brīdim es domāju, kas gan ar pašu māsīcēnu, kālab grāmata bibliotekā.Un man šķiet, ka grāmata savlaik dāvināta interesantam cilvēkam.

izgāju laukā, paelpot svaigu gaisu-Nē... Tevis te šodien nebija

Indrak, un arī grāmata ir vienkārši lieliska..

no dumpja sagribē’jušas bērnu, nu omes spieto!

Aha, tas par grāmatu:)).

es vakar raudāju, bet Tu nedzirdēji, biju paslēpies... hmm un kāpēc slēpos?

cik mazsvarīga ir tagadne... pagātne, citam salda, citam skāba-būvējot nākotni, vairāk uzmanības pievērs tagadnej

te nekas nav copy- bet tikai "paste"ko par dvēseli sauc

... Skaista dvēsele Tev... bet nav visiem...

... lidoju... lidoju... bet savu nepazaudēju...

Bļedj... tiko sadzija-un es atkal iemīlos

dumpigais, bet varbūt šoreiz viss būs pa smuko? un nekam nebūs jādzīst, jo neko nesalauzīs?

Vienīgais ko Tu ar mani vari darīt ir - mīlēt, lutināt un sargāt!

Pienāk laiks, kad ir jāizvēlas, pāršķirt nākamo lapu vai aizvērt grāmatu pavisam

Tu mani apzagi-ai, labi paturi sev

Brīdī, kad Tu to vismazāk gaidi, Tavā priekšā atveras jaunas durvis!