kas TEv šovakar???? slikti??? vajag atbalstu?

tikai drusku ==dumpīgā== sāpi neuzķeru...

pieturies pie sevis pats
kas gan cits to varēs
                           

jā... šonakt tādas pilnmēness diskusijas ...

pilnmmēnesim 2 varianti... viens ir tas nejaukais, kad visi gruzī, bet tv piedāvā spārniņus... bet otrs, kad 2 cilv. tādi paglupi visu nakti iet fig viņu zina kur...

..Nu tā nu tas ir... ja gribam iet tālāk... atmiņas jāatstāj aiz sevis...
... pagātnē...
Dziļi,dziļi dvēseles visapslēptākajos kambaros..
... varbūt vienu bildi tomēr vajag atstāt... lai tad, kad ilgas piespiež... būtu kur izstaigāt atmiņu pļavas...
Jo..ja bijis pa īstam... nekas jau nekur nezudīs...
..ilgi..
... gadiem ilgi...

un vecas bildes būs tās, kas Tevi klupinās??????   

Es reiz izdzēsu kādu telefonnummuru, e pastu... sākumā neatbildēju uz zvaniem, kamēr pārstāja man zvanīt... bet tad vienu reizi tā sagribējās parunāt, bet - vairs nekā... Baidīdamās par savu vājo raksturu sev drusku nodarīju pāri...
Vajag atstāt kāda striķīša galiņu...

nekādas izmešanas nelīdz, jo viss ir galvā un sirdī ...

..aga... bite!
Cik pazīstama situācija!
Un tad nācās speciali meklēt cilvēku, kam šis numuriņs piejams...
Un tādā versijā sev situaciju vien sarežgijam...

citi no apļa nemaz negrib iziet!

un visu citu... (c)...
Tad jau Tev vispār nekas pāri nepaliks :)) Bankrats...

Es savā laika izsviedu lielu paku ar sev adresētam vēstulēm, jo domāju, ka nav ko nesāt līdzi pagātnes bagāžu, bet tagad to tik ļoti nožēloju, ka izteikt grūti. Daudz atdotu, lai toreiz to nebūtu darījusi - varētu tagad pārlasīt un uz brīdi atgriezties tajos laikos, kad viss bija vienkārši un viegli.  Man šķiet, ka neko nevajag izmest, jo mūs taču veidojusi mūsu pagātne, bez tās mēs būtu pavisam citādāki...

Ja skatamies atpakaļ pārmērīgi, tad varam iestigt pagātnē... dzīvot tur...
Ir jauki atvērt rudenīgā vakarā albūmu un pameditēt kopā ar senām bildēm... atsaukt atmiņā mirkļus...

Ja par atmiņām...
Atmiņas-saldas,rūgtas,skumjas,pretīgas...
Un ja kāds to saka ka nav,tik un tā es neticēšu.Ir!Tāpat kā man.Tāpat kā tavai mammmai,māsai,draudzenei.
Atmiņas.Saldas,rūgtas,skumjas,karstas un iekāres trīsas izraisošas,jā arī pretīgas,kā jau dzīvē mēdz būt...

Skatīties atpakaļ nav jēgas. Tur neko vairs mainīt nevar: kas pateiktas, tas pateikts, kas izdarīts, tas izdarīts. Viss paliek tikai atmiņās. Jāskatās uz priekšu un jāpriecājas par dzīvi! Un jāatceras, ka viss, kas ir ar mums noticis, pieder mums.

... tikko noskatījos "Lāčplēsi"... un zdinkššš!!!... viens kā pa pieri iedeva ... 20 gadi!!! visa mana apzinīgā dzīve!!! un tad tie notikumi stājās rindā,no paša "lāčplēšā" neko daudz neredzēju... tagad TIk riebīga sajūta..jo tinās filma ar visādiem notikumiem manā dzīvē... arī tādiem,kuri dikti dziļi noslēpti... fui,fui... nevajag kustināt tos atmiņu demonus...    

drīzāk piekrītu Bitei, ka nav ko forsēt ar dzēšanas emocijām :) ..līdz dzēšanai būtu jānobriest bez steigas, jo tie "striķīšu galiņi" tomēr ir silti un tā kaifīgi atgādina, ka pats esi bijis siltumā un vajadzīgs kādai :) .. senas atmiņas un nesenas atmiņas padara mūs drīzāk siltus nekā aukstus :) ..Valkā snieg :) ..un buut siltumā šobrīd kļūst moderni :)

... :)) lai nebūtu pagātnes atmiņas var arī visiem vecajiem draugiem rīkles pārgriest... :))   

maigonimd +++!
> erbervila
Skatīties atpakaļ nav jēgas. Tur neko vairs mainīt nevar:

pareizs tikai 2. apgalvojums. skatās jau atpakaļ, ne lai tur ko mainītu, bet lai tādus pašus sūdus nesataisītu vēl 17 reizes. varbūt lai mainītu savu attieksmi pret pagātni un paanalizētu kādus cēloņus.

vecās bildes. man cita attieksme pret bildēm. ja es, par provi, reiz man tās nevajag, nodedzinu dažu pirmo sievu bildes, tad tikai tādēļ, lai vieta izbrīvētos un lai atvieglotu orientēšanos.