Lietas, kas dzīvo mums līdzās, ir tikai lietas. Un tomēr... katrai no tām ir savs stāsts, kā tās nokļuvušas pie mums. Ko darīt ar tām, it kā nekaitīgām, noderīgām lietām, kas atgādina kaut ko, ko gribētos aizmirst?
Visu lieko miskastē,aiz sevis tilti jānodedzina..:))
00
14/11/2010 15:28
..pielaiž maigoņ pirtiņai uguni
00
14/11/2010 15:30
bet, ja nav nekā lieka? tik un tā miskastē - jaunu dzīvi sākt ar jaunām lietām?
00
14/11/2010 15:39
..nu, kad uz Rīgu pārvācos, patiešām, visas lietas, kas tika čubinātas un apčubinātas-tika sadedzinātas-un, ne pārnestā nozīmē, bet tiešā... vēl tagadiņ acu priekšā skats, kad dzirksteles skrēja ābeļu zaros un atsitās pret pirmajiem zaļajiem ,,budzīšiem,,... un, tā man iepriekšējā dzīve sadega baltās liesmās... un, apkārt bij tik kluss...
00
14/11/2010 15:39
tv aparāts.+gulta,tas ir viss,kam uzticos;P
00
14/11/2010 15:45
esmucitta,protams ka jāsāk no nulles,jau pāris reizes esmu sācis pat drēbes nomainot un automašinas,arī mājas..:))Brīnešķīga juška ka sāc visu no sākuma un neieaudz visādos pagātnes negativajos sīkumos..:))
Varbūt, ka var pat kādas paralēles vilkt. Kamēr Tu neesi gatavs izmest, kamēr Tu cilā un par bijušo domā, tikmēr Tu vēl ar to neesi galā ticis...
00
14/11/2010 16:15
versij, vot tev pašai pie šitā jāpiedomā kā parasti, nekā personiska...
00
14/11/2010 16:32
Man pašai? Tas gan labs aizrādījums Reiz kāds satelītu meistars pavaicāja- vai te kāds dzīvo??? Kad nu teicu, ka pati taču arī dzīvoju, atvainojās. Esot tik tīrs un tik tukšs... visur parasti esot viskas piekrauts un piemētāts...
"Atgādinājumus" par bijušo vīru izmetu apmēram pusgadu pēc šķiršanās. No viena stūra sāc... a iepatīkas...
00
14/11/2010 16:33
es, kad pusotra gada laikā divas reizes pārcēlos, izmetu ārā pilnīgi visu lieko. un ne pēc kā no izmestā vairs pēc tam neilgojos. bet tagad 10 gadus esmu vienā vietā un nevaru un nevaru dabūt visu ārā, cilāju no vienas puses uz otru. vienu maisu iznesu, otru izkrāmēju atpakaļ. it kā jau neesmu pielipusi tām lietām, bet iet visādi..
00
14/11/2010 16:37
versij... uzdziedam-sirds mana nerātnā, sirds mana straujā. ..kā teikt, stāsts jau nav par krekliem
00
14/11/2010 16:39
man to apaļo dārzeņrīvi žēl... domāju, ... tak nopirkšu jaunu... a, nekur nav
00
14/11/2010 16:39
kādu apaļo? tā kā bļoda ar maināmiem caurumainiem vākiem?
00
14/11/2010 16:42
Dziedi vien pati. Man "kašmar verhņih dihaķeļnih puķej". Un ar savu sirdsapziņu ar esu mierā.
00
14/11/2010 16:45
..ticu
00
14/11/2010 16:45
esmu krājējs,man drazu pilns ,grasos tikt vaļā bet kaut kad nākotnē,kad būs laiks,kad būs luste vai kaut kā tā nu koroč,mānu pati sevi... a ja nu noder,a ja nu savajagās...
00
14/11/2010 16:47
haijam, nu ja... tur bļoda apakšā... un tad rīvi pa virsu... un tik kloķi griež