sab... vispār jau tā ir...

... bet stāsts nav par mani... kā jūs gribētu aiziet... un, nav ko pesimistiski šito ķert... nu, ilgdzīvotāji-piedomājam

nu bez mokam protams
vai nu aizmigt un nepamosties..vai vnk nosisties..
nu NEKO tad nejuut..

... jā, kā haris teica... vienkārši nepamosties... a, ja nenotiek tā...

oli, davaj ņebuģem o grustnom...

Es esmu par kremeešanu.Negribu , lai mani ved truudeet uz kapiem pie citiem liiķiem. Gribu buut sadedzinaata un kaut kur tupar uz balkona zem puķupoda palikt, turpat pie saveejiem.

1. izšaut kā raķeti gaisā - babah!!
2. galvaskausu kokā un tur visādi putni ligzdu var vīt...
3. Kā "Lielajā Lebovskī" pelnus Folgers kafijas bundžā un no klints izkaisīt jūrā (’filmā uzpūta vējš un drauga pelnus Lebovskis dabūja ģīmī)
4. pārtaisīt pelnus par mākslīgo briljantu - skaiti

man nepatīk doma par tārpiem, kas mani apēd un par pūstošo ķermeni, kas ieraksts zemē

Urniņu jau var daarzaa zem aabeles aprakt, tureet uz balkona vai istabaa uz kamiina.Kapu vieta nav jaapeerk un pa kapiem dziivajiem nav jaavazaajas, ļoti praktiski, eerti.

... no zemes tu esi nācis un par zemi tev būs palikt... Tāpat jau tur nokļūsim, pat ja caur pelniem...
Un vispār, man jau tad būs vienalga...

ja kāds grib nepamosties, es zinu kā - jānopērk divi lieli polši un bargā ziemas vakarā jāiet dziļi, dziļi (nedrīkst riskēt, lai neatrod) mežā, jāizdzer šnabis un jāaizmieg - būs silti labi un vnk nepamodīsies, ne mazākā diskomforta. Tikai nedrīkst pieļaut, ka kāds atrod, tad gan sūdi var būt.

(es savā mājā gan nevienu līķi, kaut pelnu veidā, uz kamīna neturētu... brrr)

Ko saka DOCTORS Haralds, es pareizi saku?

ub, nesaki tā... bij ziema... sals... nu, domā...

sevoj, haraldam uz dzīvi ir dzīvīgs skatījums

Es par šito nedomāju. Man vēl ir laiks

ub, nu ... protams-mēs živučajas... ..bet es kaut kā aizdomājos... vo vellos

starp citu žurnālā In Memoriam otrajā laidienā... kremācijas izmaksas apkopotas... nemaz ne tik lēti tas viss kopā sanāk... bet es ja nopietni domāju,ka kremācija ir ideālākais variants,bet to urnu nekur nevajadzētu gan turēt vai pelnus pa vējam... tais pašos kapiņos pie savējiem ierakt,un tad var apciemot un parunāties,nu lai visi tomēr vienkop.un dziļi nav jārok, un vairākus var kompakti satilpināt...

Gribu būt siltumā- tas ir- ugunī.
Un pēc tam manus pelnus pār Himalajiem lai izkaisa. Gribu tā.

Vai dies, vasariņa liks bērniem uz Himalajiem doties...

..mirušo valstībā nav grūti nonākt, bet grūti ir atgriezties...