Es noteikti neraudāšu, ja te nenāks neviens. Es necentīšos šīs lapas reitingus mākslīgi uzprišināt, garumgarus citātus kopējot un citu vietņu puspalagus pārpublicējot. Laipni lūgts ikviens lojāls un pieklājīgs tautas parunāties gribētājs.
Labsvakars! Ziņoju, ka konstatēju - tik siltā laikā ļoti labi lasīt dzērvenes: tā kā mugura večukam stīva, var mierīgi mesties ceļos, kaut vai rāpot - brīnišķīgi tiec veldzēts... Priecīgs, ka izrāvos no darbiem un pavadīju 2 brīnišķīgas dienas laukos
Apsveicama nodarbe, tiešām apbrīnoju visus dzērveņu, brūkleņu, sēņu lasītājus. Man tā vajadzība tik maza, ka nav jēga tam laiku tērēt. Esmu beatas komandā par laukiem. (bērnībā jau izsmelts limits) Labrīt!
31
05/09/2024 08:26
es ar, es ar... divas par maz, trīs par daudz) vispār-labrīt )
Labrīt. Šogad esot baigi daudz ogu /visādu un sēņu arīdzan. Man patīk lasīt, bet šogad nav sanācis uz mežu aizbraukt. Visādi citādi darbi svarīgāki. Drusku palūrot pār sētu skaidrs... telegrāfistei vajag stiprākas brilles, katrā teikumā pa kļūdai, vietām pa vairākām! Sajūta kā pagājušā gadsimta sākumā, kad uz visu ciemu viens televizors... un tad nu tas viens skatās ziņas, un pēc tam noziņo visiem pārējiem ’’tjomkām’’, kas pasaulē noticis!
Labrencio, nepiemini vācējus! Tik daudz redzēts puikos tas vācēja gars, pļuškini, ka man metas šķērmi. Uzreiz sāku mīlēt minimālismu... Liz, jā sīči vēl vasarā. Mēs jau arī
31
05/09/2024 09:01
neguļas)) kā es jūs mīļēju, ka mani tik labi pazīstat)))
Labrīt visiem čaklajiem! Ogot, nu tur varbūt varētu ja stroķi pieliktu pie pieres, galīgi garlaicīga padarīšana.Sēņot, jā, kaifs.Man šogad pirmo reizi mūžā bija tā ka neredz zemi, viss dzeltens, pilns ar gailenēm.labi kā mašīna nebija tālu, knapi atstiepu lielo grozu .Un galvenais kur, tepat pie mājas, nu kādi 5 km no Siguldas.No skopuma braucu protams otro reizi ar attiecīgo trauku daudzumu.Es jums teikšu, skopums nu nav tā labākā īpašība.😀
31
05/09/2024 09:37
Taker, un ko tu ar to bagātību darīji? Parstrādāji vai notirgoji pa bargu naudu?)
Es lasu. ( Bet nekrāju un nevācu ) Sēņot patīk un ogot arī patīk. Laikam no tās zortes, kurus bērnībā nevis stresā iedzina, bet iemācīja un pieradināja. Foršākais tajā visā ir tukša galva, klusums un meditācija. Līdzsvaram parastajai ikdienai. Un jā, es arī esmu lasījusi dzērvenes purvā karstā laikā basām kājām. Par lielām šausmām apkārtējiem un nevienu čūskinu neesmu satikusi.
Solaris, nē braucu uz Inciema pusi.Un uz tirgu gan nebraucu.Priekš sēnēm sen jau iegādāts saldējamais skapis.Ko es ar sēnēm daru.Sagriežu kā priekš cepšanas, cepu kamēr viss ūdens izvārās, pēc tam kastītēs un saldētavā iekšā.Gribas sēņu mērcīti, paņem kastīti atkausē un tālāk kā nu kuram patīk.Es uz mežu vairs nebraucu, baigi gribas, bet nav vairs vietas.Man vēl pilna saldētava ar pagājušā gada baravikām.Es taču saku, skopums nav laba lieta.😀
Man no šī visa patīk tieši process, staigāt pa mežu..ar nazīti rokās!!! Un priecāties par atradumu... patīk arī ēst, bet to vidusposmu, ar tīrīšanu un gatavošanu labprāt izlaistu! Par meditāciju, piekrītu Versijai... mežs attīra smadzenes arī plaušas.., bet te der arī jūra. Un tās man ir atlikulikām..