... galu galā viss atkarīgs no garīgā, nevis no tā- vai tevi pielīdzina karbonādei vai bezkaloriju salātlapai. 
. Tik zobu pasta jānomaina..un jāaiziet pie higiēnista.
(nezinu gan, kāpēc), bija eli.toreiz ne eli. es jutu, ka viņa līdz ar mani metas uz ambrazūru, vienojoties dziesmā.kaut varēja to nedarīt un, kā daudzi te pozicionējuši, grauzt popkornu un vērot visu no malas. tad nāca sol ar :apsveiksim tač` lizettt(neatceros, varbūt vārdadiena bij, nav svarīgi)-svoj čelovek esot... un tad pamazām es sāku saprast, ar ko man viļņojas, ar ko galīgi pretojas.un... ko tad sāku darīt es? (īpaši situācijā, kad izveidojās šīs 2 frontes/frakcijas/prakcijas) .es brīžam sāku turēt muti.jā, turēt muti. jo sapratu-ja es TO uzrakstīšu, tā būs medusmaize tieeeeeeeeeeeeem un tāāāāām.
) C: un lai iet diskooo! D: un valstī viss iiiiir.
Aizrādīt Tev nevar. Jo Tu tak liela meitene. Iebilst Tev nevar. Oponēt Tev nevar. A ko tad var? A ja Tu liela meitene, kāpēc Tev rūp kkādas medusmaizes un citādi domājošie? Rūp? Ja Tu liela meitene, kāpēc kādam jārāpjas uz ambrazūras ne savas pārliecības dēļ, bet tikai dēļ Tevis? Kāpēc Tev traucē frontes un frakcijas? Kāpēc Tu nevari teikt visu, ko domā? Un kāpēc to nevaru es? Kāpēc jāuztver tikai kā balts un melns? Nu labi, čomaki? Bet kāpēc te jāmeklē ienaidnieki? Un varbūt kādu reizi Tu pati vainīga pie tā, kas notiek? A?
kaut kad. tuvākā vai tālākā laikā.kā mendelis uznāks.