un ieradumu cilvēks, tad pārmaiņas pieņemu ļoti lēni un slikti. un te man paziņo, ka visādu rekonstrukciju dēļ mani pārceļ no mana 30 gadus lolotā, koptā, apčubinātā darba kabineta uz citu...
raudu.nopietni.
//nezvaj šoreiz salik pareizi komatus un garzīmes?// 
Stipri vārdi senajām latviešu sievietēm bijuši. Tā mūsējā Matilde ( es viņu labi atceros, atšķirībā no vecāsmātes, kura agri mira, vēl pirms manas dzimšanas ) man bija ļoti mīļa. Brūni iedegusī sejas āda vecumā atgādināja saulē sažuvušu ābolīti, vienās grumbiņās. Vienmēr tik labestīga, vienmēr smaidīga. Kaut mūžs bijis gaužām sūrs.