Pāru nepāru cīņās nemodernisms ieviesies,
Pa vienam, tik akurāti staigājot un pētot,
No augstakstāvošā plaukta,
Līdz zemāk nocenoti kritušam!
Nevienam nevajadzīga skāde,
Acuapmāņos, riņķa dancī tverot,
Kā lejupslīdoš termiņš ieviesies..
Skāde acīm raugot,  
Šķiet - neziņu vēlmēs izpaužas!
Gribot šo un to,
Sāc domāt par neko!
Kad visuvarošs publisks tēls,
Nevar pateikt puplisku domu!;)
(Šausmas - ne bēgoši taisna doma!;)

Bēgot no vilka lācim uzskrēju..; rindu rindās, bet patīk tak nepubliski publiskai vienai būt, ar sevi.., un savu iepirkumu grozu, pat vairoties no publiskas apspriešanās.. . Kā savstarpēji māņi - patīk, bet neatļaujos vairāk, kā demonstratīvi vien sevi mīlēt/pozicionēt!;) (0:36_0:43_0:52/1:17)

Tu esi man kā jūras vilnis,  
Neizbeidzamo pērļu virtenes vērts!
Mans klinšu kāpējs,
Kas izraks viss neaptēstāko briljantu,
Manu apskāvienu vērtu!
Tik nebūtiski vērtētēto,
Ne slīpētu, bet tīratradeni..,
Kā nebūtisku nieku - akmeni!
Kā rotu, kam vērtības nav...

Beata, kā ir: ko vēlies?
Zvejnieku vai ogļraci!?;)

Vari neatbildēt, tev tik padot,
Kā dīvai piena vannā peldēt...

Nav slikti, jo gribās,
Pa dzīvi būt mīlamai,
Kā neatrautai visuma daļai,
Nebūtisku nieku dēļ... .

"Dolce vita", tak par visu un neko, vienmēr labās skaņās.. ;)
Neteikšu, ka man tas pareizākais priekštats radies, bet "primāti" arī zem šī vārda dejo...

Ehh, lai notiek, gribu - dolceV’Ita, melodija, atbilstošās vaka noskaņaaas;)

Bet man vajag’a
Saprast, izprast,
Kā straumējošs fontāns,
Kā tas radies,
Ne pazemē slēpts,
Bet atklāts...,
Kā jauka ambrāža,
Ne dzīlēs slēpts,
Bet kaut kur - starp vidu,
Ne zemāku par vidējo;
Dzīvelīgu guni,
Gaismā tērptu,
Kam kājas apvilktās,
Nogurumā gribas brīvām kļūt,
Kā skaudros apskāvienos,
Ne skrejoši tīksmos..;
Bet roku tvērienā stingrā,
Ieskriet valdzinājuma tīklos!
Tik nebūtiskos, kā pati,
Kuram autus vēl mazgājot kopt!;)

Jaukās izskaņās..;)

Ohohoho ahh, kā gribas dziedāt, diet un reizēm smiet;
Mēmi izplūdušu vārdu skaņās!
Kā deju soļus kopā liekot,
Ar pērlēm - uz smalki kaisītās grīdas..;
Kaut nepaslīd vēl vārds kāds lieks,
Uz maigi piesmakušām lūpām pavērtām,
Uz slidenās grīdas - pērles lasot, ne uz deguna klūpot!
Kam mīlestība acīs, ne plakstus raucot,
Kam dīvains sārtums, vēl vaigu kaulos platos!
... ;)

Oij, kas par deju - baudpilnas dzīves kokteilis, pat "dzeramnaudu" aizmirsu bārmenim "lejot mutē ieliet!";)

Ak, latte kaffee dārgā,
Kāds valdzinošs aromāts,
Gruzdoši karsts un tīkams,
Cik romantisi smalkā gaisotnē tērpts,
Kā putojoši salds krējums,
Kas laimi, kā svaigu gaisu sevī lej..,
Bet grauzdējums ar šokolādes dvesmu,
Tik maigos pieskāriens tverams,
Pār manām krūtīm saldeni putojoši līst!
Gandrīz kā opera:
Ar balsi un domām paustām,
Rautin rauj sirdi, no vecām ārēm,
Tik jauku, apburti skarbu,
Kā piena putās veldzējoties,
Un savā tīksmē - 
Visu to sevī jaucot;
Tik smalkjūtīgi,
Kā mana rīta kafija;
Kā rituāls, ne gruzdošs rīta prieks..,
Tik vienaldzīgs rituāls,
Kā acīs vēl neizberzēts - rīta prieks..!;)
Labrīt,  
..bez komentāriem!;)

Lūk, mana kafija:;)

Tāda jautri gaistiši līksmes pielieta, ne rūgtuma pilna;)

Lai rīts jauki jautrs, un gaistošs,
Kā maigu pieskārienu glāstošs.
Tāds nebēdnīgas smalkjūtības pilns,
Kā visas pasaules aptverošs maigums.
Kā rīta rasas pieskārienu apvīts,
Sensitīvi smalko māņu apvīts - 
Nebeidzamās garšās tērpts,
Izsmalcināti mazrunīgs, bet baudāms.
Kā smaržu garšās vijoties,
Izsmalcinātos aromātos tinoties,
Vēl garšās minot - mostošās rīta skaņās,
Venmēr sev līdz aicinošās maņās... .
Kā uzbudinājums, kā izaicinājums - 
Tas vienmēr aizraut spēj,
Kā nenosodīti baudāms mierinājums,
Kad rīta dzestrums - vēl melnas kafijas vērts... !;)

.. aromāts, kas aicina, ne maldina,
Modinošos palagus raujot skarbi izaicinošs,
Kam neapgūtam, ne neprārīgi jaunam:
Jaucot melno ar balto,
Saldinot ar piena pūlveri jauku..
Vienmēr piesitot karotīti "zaļu",
Bungojot un jūtu emocijās valdoties..,
Karsto dzērienu malkojot - šokolādi karsto!;)
Kā libido, dungojošs starp krūtīm,
Sit taktsmēru un netaktiski pulsē,
Kā dzīvīgs "mūžīgais stāsts",
Krūtīs manās - neremdināmais stāsts,
Nežēlastību plosīts grēks,
Pār pasauli lūstošs naidpilno skats,
Kā visuma nebeidzamais glāsts!
Aizver acis - čuči saldi!
Labrīt, arlabvakar,
Lai.., lai viegli celties,
Gurdeni visiem migt!!!;)

... ;)

Skarbi, kad vārdkopas neskaidri garas,  
Kā nezināmā valodā rakstītas,  
Citādas jeb neierasti pareizas 
Kā ierasts - cituviet pareizākas. 
 
Tik nenoteiktas, kā vispārīga klizma; 
Tik savdabīgas un nepareizi pareizas...  
 
Kas savdabīgāks kā citureizi neērti stulbas,  
Spriedzē atbrīvotākas un vienmēr spējojot vēl tupākas. 
 
Un smaidu sejā raisot, citiem vieglāk kļūst,  
Ne neiespējamā misija, bet reāla spriedze,  
Kā bumbas virs kara lauka metot,  
Nebūtiskā nebūtībā, raujošā blokāde visu sistēmu graujošā! 
 
Skāde, kam lielāka, mazāka to mērit starp citu,  
Vēl negribās atklāt, kā likstu ne lig’zdu.

Gribot, ne zinot, citādāk minot,
Kur vēži ziemo jeb savādākie dzīvo... ?  
 
Tādi nosacīti, savā manierē cēlā,  
Kad no melniem pārvēršas ugunīgi - sarkanīgā gunī kvēlo... ,
Ne lauzti naksnīgā aizsegā, bet izredzēs vienlīdzīgās,
Rastos un azartiskā adrenalīna trofejāmzināmi gūti!

Tādi nebūtiski knaši, naksnīgumā vēderu kutinoši,  
Dabas brīnumi, akmeņaino miesās ložņājoši..
 
Veldzējošam priekam atturīgumā vēl pretojoši klusi knaši
Uz mājuppusi steidzoši nebūtiski klusi!;) 
 
Nebūtisks smaids, ložņājošs prieks,  
Mazkustīgs vaids, atskabargains glāsts,  
Piezemēts tēls, nebūtisks spaids,  
Askētisks glāsts, veldzējošs, neizmērojams
Valdzinošs grēks, ne’samērojams spēlmanis,
Savdabīgs loms, azartisms ne spēlmanis!;) 
... priekā, naksnīgā dejā - roku rokā:)))

..
Pelēki, mākoņos tinoties.
Domu mutuļos veļoties.
Augšām ne augšup vijoties.
Savādi tēli savā starpā mijoties.

Cik nebēdnībā riebums asais,
Cērt skaudrai valodai pa mēli,
Kā nebūtiskā nieka acu asums,
Skaudrs patiesības mirklis ass!

Tas tēšs.., no visa spēka, kas vēl tēšams,
Un medus mucā darvu lej..,
Ne skaudrāk redzot zāģa skaidās,  
Pa virsu vēl, kad putna spalvas veļļ..;)

Tak skaudrā patiesība neklusē.
Kā putna biedēkļu radošais gars..;
Ne jauna un moderna lelle kā izbāzenis,
Bet kailā laukā esošs radītāja fantāzijas auglis.. ;)

Ko radīt vēl, pār to ko vara noliedz,
Vai zaimojot vēl spējot starpcitu valdoties valdoties?
Mans prieks, ne niecīgs zaims bet laims,
To daiļo sejās skatot - prieks neizmērojami nevaldāms.
Priekā!;)

..ups, pielaboju.., tā privilēģija;)
.. 
Pelēki, mākoņos tinoties. 
Domu mutuļos veļoties. 
Augšām ne augšup vijoties. 
Savādi tēli savā starpā mijoties. 
 
Cik nebēdnībā riebums asais,  
Cērt skaudrai valodai pa mēli,  
Kā nebūtiskā nieka acu asums,  
Skaudrs patiesības mirklis ass! 
 
Tas tēšs.., no visa spēka, kas vēl tēšams,  
Un medus mucā darvu lej..,  
Ne skaudrāk redzot zāģa skaidās,    
Pa virsu vēl, kad putna spalvas veļļ..;) 
 
Tak skaudrā patiesība klusā. 
Kas putnu biedējošāks - tas izgudrotāja radošais gars..; 
Ne modernismā meklējoties, bet piesmejot savu veco kleitu,  
Ne lelli kailā laukā esošu, bet fantāzijas augli.. ;) 
 
Ko radīt vēl, pār to ko vara noliedz,  
Vai zaimojot vēl spējot cits caur citu valdoties valdoties? 
Mans prieks, ne niecīgs zaims bet laims,  
To daiļo sejās skatot - prieks neizmērojami nevaldāms!
Priekā!;)

Nu ko tur vairs piebilst.., ja meitene jeb " " "modernā psiholoģija" "nopelna" " " 500 pret tramvaja vadītāja 280 vienībām...
https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/34...smas-lomas/

Super, meklēju akvalangista tērpu, man pazīstama dāma valsts "dīķī" noslīcinājusi kaņģas aparātu. Lūk izlasot zemāk, ka no ābolu vīna .. caur to karsējošo zarnu traktu, paperoties uz ozola skaidiņām kalvadosu varot dabūt..; nolēmu tai štellei pieiet ar saprātu, nevis vecās zaptes vārīt un niekoties.., kur no 11 savārītiem litriem tik 3l sanāk.., .. nu tas.. saucamais Melnkalnes dzēriens (piemirsās nosaukums;). Nespēju gan saprast, kad mājražotājs ar akcīzi būtu saistīts tagad.., kaut kādi Covid’ideot’izvirtuļi skaitītos jeb dezinfekciju paši sāk ražot..! Pat aptiekā to jau par sprey sauc.., kurn vēl rētas sprejot, ja rejot suniski nav kas dzīstoši brūces aplaiza... ;)

https://www.tvnet.lv/7194645/kandzas-a...em/comments

Acīmredzot ekonomikā ieviesies barters, bet valdošais sastāvs jau pulē pogas..;)
Acīmredzams, ka ne valoda, ne tikums,
Bet sentēvu gudrība apcerēs darbojoši,
Valodā skoidrā sprēgājoši valdoša.. .
Apcerot zināmās blaknes:
Iekš skoidra prāta "skaidrāks" jau nekļūst.
Ne tajos apstākļos, kad rūpniecība jāattīsta,
Bet darba iemaņās jāapmāca!
Lai neteiktu skaudrāk:
Par katru trešo māju..;
Alternatīvais maksāšanas veids ir skaudrāki skaidrāks;
Kā nebeidzamā cīņa, neuzveicamā cīņā,
Kam seguma nav, bet ekvalents cits..
Un draugu radu saimē slavas dziesmas dzied;)
Lai slava tam..., kas mūsmājās, ne mutēšanās zonā!