Kad es vaicáju savam pazinjam, ká jútas, teica ka turét var. Bet brízham nákot gjíbonis virsú ka tik ilgu laiku sapakots skafandrá. Nekas neelpo, viss slapjshs, nosvídis. Atlika vien novélét izturíbu.
Labrít. Nupat Láci atveda klingerus. Vakará notestés, tad manís.

Jā, šoreiz vēlu mierīgus un ģimeniskus svētkus. Lai tas gaišums ir nevis uz galda, bet sirdīs, kā tam arī būtu jābūt.

Beat, ta jau no tevim -Lacu onks braucis pie manim)))... vareji man ar vinju bucjas atsutit)

Un tad Ebete sūtītu bučas atpakaļ Beatai, viņa atkal pretī un tā visu dienu. 😂

Diezvai Lacju onks uz sjito parakstisies)))

Pa dienu varbūt arī ne, bet pēc darba...

Da beidzziet. Káda buchoshanás tagad. Uzsit uz pleca... vai tá kautká.
Elzbet, palúkojos kasté, baigi tá neuzruná. Vakará nogarshoshu, tad matís ká bús

Mani atkal tas skats uzrunaja, prieks salja nav ne vainas, bruns, ar sieru apbarstits, bet man ta garsosjana bus rit... Ir ar piradzinji, pagarsoju... un te ta vaina, kas man nekad nav patikusi, ka mikla salda... a, pildijums bij labs, nu apmierinosjs)

Beata, laikam, bus uzsitusi sjoferitim uz pleca) sjis tads skjibs staigaja)))

Tad būs uzsitusi no visas sirds.

nedrikst jau smiet, atkal mani baars)

Tads slapjs sniedzinjs paradijas...

Saēdos kārtīgi.

pie mums ziemas pssaka un tik daudz cilvēku pataigàjàs nekad nekad tāds jau sen nav refzēts 😀😎

Slapjš sniegs. Videosvētki beidzās, es iet šlāfen.

Labrit... snieg... snieg slapjs sniegs...

Labriiiit! Mostās, mostās! Ziemassvētki jau klāti!!! Jāiet dāvanas lūkoties!
No rīta parādījās saulīte, tad skaisti sniga, bet nu jau atkal pavasaris... putniņi čivina.
Priecīgus visiem svētkus!
Elžbet, klinģeris bija dikti labs.

Nu gan Beatai rīkle, es gandrīz no gultas izvēlos no izbīļa. Dāvanas saņemtas, brūkleņu morss iegādāts, ēdamais gana, varu ar baudu darīt neko.

labadiena pirmajos !pie mums ziemas pasaka turpinās..mežā kas tik sen neredzēts un neticams...
tā ka elpa aizraujas..

Ēdu mazo eskimosiņu, to, kurš saldējums, un skatos nozieguma skeletu.

Sākās filma pa ltv1