Vispārīg’ jau cilvēku māca un audzina ne tikai vecāki. Mani vecāki īstenībā audzinājuši ir tīri pareizā garā, kā ūberpareizu jaunieti, utt., tikai pēdējā un galvenā pedagoģe vienmēr ir ... reālā dzīve. Un tad saproti, ka tava ideālā skolā un ģimenē uzburtā pasaules aina patiesībā nemaz tāda nav. Citi pielāgojas, citi pārveido sevi paši. Aha, infantili. :) To man armijā iemācīja, ja kas, bet armija, kurā dienēju, bija un paliek sabiedrības mikromodelis. Tāda mērogos samazināta sabiedrība ar līdzīgiem procesiem, kā aiz žoga.
P.s. Baigi labais "humors". Tad jau, ja es kādu sākšu šeit ap@irst, tad viņam arī tas kā humors jāuztver. :)
0
0