saki, saki, saki-jaa... (iedziedas)
vot, taa... saliju nepa jokam, bet toties tiku pie polju zemenem. Atskaite velak))

Nu ja... līst pamatīgi. Bet es nesaliju. Man poļu āzija un ir gardas.

Nu gan murmis samuldējās. Vai, vai, vai, kā samuldējās.
Manis nosauktie (apzināti izvēlētie) "izcilie uzņēmēji" īstenībā visi ir "politbiznesmeņi". Tādi, kuri savu kapitālu ir vairojuši TIKAI uz politikas rēķina, ilgus gadus būdami pie lielas un svarīgas teikšanas valsts un/vai pašvaldību mērogā. Un nosakot "spēles noteikumus" (izdodot likumus) visai šejienes populācijai. Tātad, pārmetot Latvijas valstij par dažādo attieksmi pret vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem, tas ir tas pats, kas iespļaut acīs manis minētajai trijotnei.

Vispār man minētie "politbiznesmeņi" ir dziļi vienaldzīgi, lai gan ... es tagad īsti nevaru izšķirties, kas ir labāks ... minētie "politbiznesmeņi" vai šābrīža valdošās koalīcijas plikadīdas, kuriem par tādu jēdzienu kā "ekonomika", spriežot pēc viņu "darbības", ir sajegas tik, cik cūkām par baletu.
Ja par to, kāpēc neviens no viņiem nav izveidojis savu tirdzniecības tīklu un tā tālāk ... man ir viens paziņa, kurš nodarbojas ar zivju produktiem. Sīkfirma, bet strādā un cīnās. Atstāstīja par vienu savu konkurentu, kurš esot mēģinājis Lietuvas tirgū spēkus pamēģināt. Pietika ar pusgadu .. gadu, lai saprastu, ka braļukas tādus latviešus savā tirgū redzēt nevēlas. Saslaucīja asinis (metefora), savāca mantiņas un ar zaudējumiem atgriezās dzimtenē laizīt brūces. Ja raugāmies otrādi, tad lietuvieši ir saimnieki pirmajam vairumtirgotāju trijniekam nozarē, kurā darbojos es. Pirms kāda gada mūsu "Spodrību" arī leiši pārpirka no islandieša, kuram, pensijā aizejot to pārdeva Šīns vai Šints (uzvārdu vairs precīzi neatceros).

pie  mums līst pa nakti
dienā saule un tveice

Zibeņi un pērkoni. Un baiss vējš momentā. Bet lijis nav vēl ne piles. Un varbūt i nelīs.
Asia ir vēlā zemeņu zorte. Tad jau poļiem ogas nāk uz beigām. Paspējāt iepirkt priekš ziemas, kam tāda gribēšana?

Murmim. Latvietis uztaisīja biznesu (no nulles līdz kaut kam) un pārdeva islandietim. Kur ir problēma?
Islandietis nopirka biznesu (kaut kādu), uztaisīja to līdz OHOHOO! līmenim un pārdeva tālāk lietuvietim. Kur ir problēma?
Tā atvērtā ekonomikā notiek!

Tiklīdz sāks administratīvā kārtā "aizvērt" vai "ierobežot" to atvērto ekonomiku, tad tie paši, kas jau tagad bļauj (murmis), sāks atkal bļaut. Šoreiz, ka "ārzemju investorus atbaida! neļauj šeit investēt!"...

Versija- Āzija pieder pie vidēji agrīnās šķirnes.  un citi saka- agīna šķirne.. Tā stāsta internāts:)) 

Varbūt. Ar internātu strīdēties nav vērts. Manējā dārzā Asia ienākas pašas pēdējās. Vēl vēlāku solīja tikai Malvina, bet tās man šogad pirmo gadu, vēl neesmu gatavas sagaidījusi.

Murmim. Latvietis uztaisīja biznesu (no nulles līdz kaut kam) un pārdeva islandietim. Kur ir problēma?

Islandietis nopirka biznesu (kaut kādu), uztaisīja to līdz OHOHOO! līmenim un pārdeva tālāk lietuvietim. Kur ir problēma?
Tā atvērtā ekonomikā notiek!

Vidvud, "Spodrība" ir PSRS laikā uztaisīta rūpnīca Dobelē. Tas latvietis privatizēja un pārdeva islandietim, tā kā nekāda "no nulles" šeit nav.

Tas nemaina lietas būtību. Ja nav vairs ko teikt, tad paklusē labāk.
Starp citu, cik tad ir vēl strādājošas rūpnīcas vēl no PSRS laikiem saglabājušās?
Bez tās jau pieminētās Spodrības...
Un tam ir viens iemesls - PSRS laikā visur ražoja sūdus! Un ar sūdīgiem ražošanas līdzekļiem un iekārtām.
Atvērtā ekonomikā sūdu var pārdot tikai par sūda cenu, bet... ražošanas izmaksas PSRS sūdam bija tādas pašas kā plastilīnam!

Kā tad, kā tad, tikai pie tās padomju atpalikušās "Spodrības" savulaik sīkie ražotāji rindā stāvēja, jo starp tiem "sūdīgiem ražošanas līdzekļiem" bija tāda iekārta, kādu "atvērtas ekonomikas" apstākļos NEVIENS 32 gadu laikā nav spējis iegādāties.
Un "no nulles" vai "par sertifikātiem" - tā ir ļooooooti liela starpība, tā kā lietas būtību tas maina gan. Būtiski un kardināli. Nopirkt vienu sertifikātu par 1, ... latiem, bet, rūpnīcu privatizējot, atdot to pašu sertifikātu par Ls. 28. :) :) :) Un pēc tam to rūpnīcu pardot ... "investoram" no ārzemēm ... Latvijas 90. gadu standarta veismesstāsts. Nesaproti neko, labāk paklusē Tu.

90-to gadu "veiksmesstāstu" galvenokārt veidoja politiķi. Galvenokārt - Lembrgs, galvenokārt Šķēle un arī Šlesers tur krietni pielika savu alkatīgo roķeli.
Murmi, mēs staigājam pa apli. Nejūti?

augstpapēžos +27 aizsteberēju uz vidusskolas izlaidumu
mājā nācu normālos plusos pēc kapitāla negaisa
pasākuma otrā daļa palika gribot. negribas man.

nogāza pamatīgi..
pagalmā steidza aozbērt milzu bedres..tikai tikko beidza..
gan jau pirmdien raks pa jaunam

mums arī nolija riktīgi:) un pērkons arī bija:) Labi, ka nebija dikti barīgs:)

... krusu un vetru ar kaut kur sola, tik nepiefikseju-kur...

brīt
kad cilvēks, kurš mostas normālā laikā, pamostas nenormālā laikā? paaaareizi.brīvdienā. un īpaši tad, kad gulēt aizgājis vēlu.
aiz loga visa pasaule stāv uz vietas, tik putni (kā vienmēr pašā agrā rītā gaudoja) bišķi lidinās. mitruma procents, manuprāt, 200.
 visu nakti gāza. lietus. 
kafija+salds
un kas tavā brīvdienā ir nemainīgs?

Labrīt naktī laikam vairs nelija..
mājas visur smiltis, ratos, uz palodzes uz šūnamo lietu kaudzītes
nē, nē no manis vēl nebrist
tur MIkijs vainīgs un pagalmā atvestās smilšu čupas 

90-to gadu "veiksmesstāstu" galvenokārt veidoja politiķi. Galvenokārt - Lembrgs, galvenokārt Šķēle un arī Šlesers tur krietni pielika savu alkatīgo roķeli.
Murmi, mēs staigājam pa apli. Nejūti?

Piekrītu, šo tēmu varam neturpināt. Piebildīšu vien, ka vienmēr ir izvēle, - vergot vietējiem oligarhiem (Tevis pieminētie) par labu vai "atdoties" pārnacionālajiem. Man kaut kā tuvāki sirdij tomēr ir vietējie, bet gaumes lieta. Pirmās vēsmas ir jūtamas arī pie mums. Ja ir vēlēšanās uzzināt par konkrētām starptautiskā oligarhāta aktivitātēm, vari painteresēties par tādiem personāžiem kā Meroni, kuram ir savi klēpja sunīši Kristovska, Kaimiņa un vēl viena otra izskatā, par Bordāna "draugu" Ragaušu. Redzi, atšķirībā no vietējiem oligarhiem, tiem lielajiem allaž ir pilnīgi pie sēžamvietas aborigēnu dzīves līmenis tajās teritorijās, kurās viņi pelna. Vietējie tomēr ir vietējie un ir spiesti kaut drusku domāt arī par to, vai un kā viņi pelnīs pēc gadiem 10 .. 20, jo viņiem ir mazākas iespējas Ventspils ostu pārcelt uz kādu malaizijām, jo tur strādnieks ir gatavs vergot par rīsu bļodu.