kundze un kungs, jūs maldāties. t.s. vīrieša pieturēšana ar bērnu naudas dēļ ir aktuāla shēmai viņš turīgs (vecs vai nevecs)+viņa jauna (glīta vai mazāk, bet ne turīga). viss pārējais segments  attiecībā bērns +nauda ir vīrietis kā biomateriāls bērnu naudas iegūšanai, uz kuru daudzas vai ne tik daudzas veģetē.

Pieļauju arī šādus variantus, būtībā manis rakstītajā, kā viens no variantiem, ietvertos arī šis.

Ja par dēliem un mātēm, tad varianti par salauztajiem un ne, redzēti mūsdienās tuvākā lokā, diemžēl beigušies vai ritējuši diezgan traģiski.

Murmis esot aizfantazējies. :) :) :) Neesmu latviešu literatūras korifejs, bet bija Jaunsudrabiņam (?) novele (?) "Aija" (?). Sižets ļoti vienkāršs, kā atceros. Uzrodas ciemā vienai vientuļai mātei jauns hahoļs (pareizāk sakot, sena mīla jaunās skaņās), šī izdomā, ka bērns "traucēs laimei" un mierīgi noskatās, kā sīcis noslīkst. Tad jau autors arī ebetesprāt pasists fantazētājs, tikai nez kāpēc šamā fantāzijas skolniekiem borē kā "latviešu literatūras zelta fondu". :) :) :) Nu, gan jau Lizettte palabos, bet darbs ar tādu sižetu literatūrā 100% bija. Ja pietiek prāta saprast, ka attieksme un priekšvēsture abu fantāziju gadījumos ir pilnīgi identiska, tad ziņa būs uztverta.

Ja par naudu kā vienīgo iemeslu manis aprakstītajai situācija, tad tās ir pilnīgas muļķības. Šajos laikos "ģimenes" ir pat tādiem lopampiņiem (pirmās sievas bieži lietots termins, lai apzīmētu "nekādus" vīriešus), no kuriem kaut kādu naudu :) :) vai citas materiālos labumus varētu gaidīt kā pienu no vardes. Vienai daļai sievišķu galvenais ir komandēt un lai ir, kas klausa.

Itin bieži ir tā, ka tādas dāmas speciāli meklē tādus pilnīgi zaļus, negatavus un pilnīgi kompleksainus vīrietīšus, jo laikam tādus var dancināt, kā vien ienāk prātā, tomēr daudzos gadījumos pienāk brīdis, kad stumdāmo un grūstāmo, viņa "pašapziņai" augot ar laiku, pēc gadiem "mammītei" noceļ cita. Zinu vairākus tādus gadījumus, kad puisietis, kurš pār lūpu pārspļaut nevar, "nodibina" ģimeni (pareizāk sakot, tautu meita šo apprecina ar sevi), bet pēc gadiem, kad vīrīšķis jau kaut ko sāk pats runāt, sākas Ērika teksti a’ la: "Mēs ar Lāsmu mīlam viens otru ... "

Raudupietē noslīka?

laikam jau, Indrak, Raudupiete...   ja mana atmiņa  neviļ.
izrāde tāda ar ir skatīta..

Aijā, man šķiet, tik neatceros, vai grāmatā vai (un)filmā, māmiņa diezgan nežēlīgi slānija atvases, lai kā ne būt tiktu ar visu to jūkli gan sava galvā, gan dzīvē🥲🤫

Vot, kur tādas duras rodas, kā raudupiete...

murmi-vai ta taas nav fantazijas? un mes visi tagad fantazejam. Par Versijas staastito, konkreti redzeto sievieti-mes neviens neko nezinam, bet tas tavs pastaasts uzreiz ienjeema tadu vienvirziena poziciju -un kaa teicu, konkreti vairak par tevi pateica, ne par to daamu ar bernu... nenuja tu taapat... par kaut ko un nekautko... ja neiedvesmojies no Versijas), nu kaa variants jau rulle, bet nu tomer ... tomer-nevajag tik šaušaliigi vispaarinat...

ak, cik es  šodien raami runaju, pilniigi pašai riebjas)))

erotik, nesaki viss... ko tu var zinaat, kaadi mendeļi vecumdienaas uznak, bet tu jau mums vel jauna un skaista, iekš triko un mežģiineem))))

lizettte palabos. Rūdols Blaumanis "Raudupiete" -viņa ir dzemdējusi bērnu  no veca, nemīlama vīra, pie tam bērns (Matīsiņš) ir invalīds. Raudups nomirst un Raudupiete  grib Kārli, Raudupa krustdēlu. viņa visvisādi cenšas šo iekarot, Kārlis, mīkstmiesis būdams, nepasaka kategorisku nē, bet netieši liek saprast, ka viņu laimes ceļā stāv Matīsiņš, kurš mantos Raudupu mājas. Raudupiete pieļauj bērna noslīkšanu. 
Jaunsudrabiņš "Aija" ir gaaaaaaara triloģija par gana izlaidīgu, slinku personu un viņā iemīlējušos(vienmīlis) Jāni. finālā viņš pārgriež vēnas, jo saprot, ka nevar ne ar viņu, ne bez. kad Jānis skatās, kā asinīs iztek viņa dzīvība, acu priekšā nostājas Aija, jauna un skaista, tāda, kādu viņš visu mūžu mīlējis. Aijai ir 3 meitas, vienai no tām "samaitāta" actiņa, kuru tā mazotnē izberza, acī iekrituša gruža dēļ. meitenes, salīdzinot ar Pakalnu bērniem, ir neaudzinātas un netīrīgas, un neizglītotas.ak, jā, un vēl Aija bija, tā sakot, seksuāli nepiesātināma.

Liz, Ta Jau Sanak, Ka Veči Tie Sliktie [:d]... Oj... Ņemagu)))

Baigi Aizmirsusies Detaljas Ta Raudupiete... Man Jau Ar Tik Taa Aka Acu Prieksjaa)... Caplokus Nevajag [:d]

Zini, Ebet, es pat zinu vienu sievišķi (vīrs tolaik - viena Rīgas tirdzniecības centra komercdirektors), kura, esot labā amatā aizgāja dekrētā īsu brīdi pirms 2008. gada krīzes. Kad dekrēts gāja uz beigām un bija bail, ka var "saīsināt" (grūtnieces un dekrētnieces pēc mūsu likumiem atlaist, samazinot štatu nedrīkst vai drīkst tikai kā pēdējās un algu samazināt arī nedrīkst), fiksi, fiksi palika stāvoklī vēlreiz.

murm, bet varbut cilveki plāno un tas vispar nav nekas nosodams... mes padomju mulkjites izskrejam pie viriem agraa jaunibaa-plikas ka baznicas zjurkas un berni naca pasaule dizji neplanoti, bet-gadiijaas... ))

Murm, tādu gadījumu, kad nāk virsū štatu mazināšana un ātri, ātri paliek stāvoklī ir neskaitāmi. Un kas? Ja bērns bijis nākotnē paredzēts, tad radās brīdis saņemties.:)

Ebete sasmīdināja - 31/05/2022 17:14 - Lai uz lāčādas gulētu, ir jābūt diezgan biezai ādai, kas reti ir jaunībā. Assa, vai zinies. 

pie mums arī sprādzieni atnāca..tie atsķirās no pērkona..
mazliet satrūkos

Kas tie bija par sprādzieniem? Jutu. Neilgi pirms puspieciem. Sajūta nebija tīkama.

Ak meitenes))))..laiki mainās..mode mainās... un tam līdzi interjers, kā arī  mājas dizains... un tādēļ par prieku sev un par prieku Tev... arī ādas mainās... nu ir zebrādas... lai smaids mūsu sejas rotā, un lai mūsu iegribām izpildītājs ivienmēr ir  blakām))))prozīt par labsajūtu...

Labsajūta ir svarīga, tas toč.   Ja cilvēkam ir labi, tad nav jābubina visu laiku. Nez ko zaļie teiktu par zebrādu??