Njā, Solaris, tā viš i. Man tas pats. Piedzimu, izaugu mājā. Dzīvoklī smoku nosti. Un privātās dzīves arī nekādas.

Pievienojos MĀJcilvēkiem...
Labrīt, labdien. Lietutiņš maigi smidzina. Sirdsapziņa mierīga, āra darbi pa sausumu paspēti izdarīt. Ceturtdienas tīrīšanas darbi arī. Šodien meditēs, meditēs un tad nogatavosies kādai tīkamai nodarbei.

kamēr pats esi kaut cik enerģisks un kusties, jā māja ir labi..
ja tā vairs nav..tad tā māja jau ir kā apgrūtinājums..
tas no dzīves finālu stāstiem
ar materiāliem ir tā vienā brīdī to var vnk nebūt ne par nekādu cenu..
man bērni māju uzlabo un uzlabo..tā kapitāli..
domājams, ka paspēs:)

Pilnīgi aplam! Ja Tev ir māja, Tu esi enerģisks un kusties. Jo tas liek Tev būt enerģiskam un kustēties. 
Secinājums- māja paildzina Tavu dzīves laiku, dod tam pievienoto vērtību.

likt jau daudz ko var, bet pienāk brīdis, ka vnk vairs nevelk..vai arī bērniem jābraukā uz otru Latvijas galu palīdzēt
tas vēl ideālajā variantā, ir kam tie bērni un mazbērni ir prom 1000km
piemēru man pietiek..
p.s mana jaunatne arī tagad grib dzīvot tikai savā mājā un tāda ir..un tas ir ļoti labi, ka tā)
bet ne es, ne mammis negribētu..
un pat ja gribētu nu nevelkam:D

Strīdēties es ar Tevi neiešu.

man gribētos mājiņu (ne nu gluži mazmājiņu   ).zin, tas mājas jautājums tāds dikti diskutabls... savulaik krustmātes ģimene par katru cenu nolēma celt māju.tajā  tika ieguldīti visi materiālie un fiziskie resursi.pēc tam lepojās, ka māju cēluši paši savām rokām.divstāvu māja. tajos senajos labajos (hm) laikos zemi deva tik, cik deva, tāpēc sanāca tā, ka, manuprāt, mājas izmēri pat ļoti neatbilst brīvās teritorijas izmēriem, t.s. pagalmam, dārziņam. projekts(atkal, manuprāt) ļoti neveiksmīgs. vārdsakot, kas ir tagad. tagad viņa (mana krustmāte) divstāvu mājā dzīvo viena, jo vīrs pirms gadiem 3 nomira. viens dēls ar ģimeni Rīgā, otrs te .no sākuma mēģināja kopā ar otra dēla ģimeni.nevedās. šie īrē dzīvokli. secinājums:pie vecuma palikt vienam mājā... nnnnnezinu.
jā, zinu arī citu brīnišķīgu piemēru-jau gatava māja, bet restaurēta (ieguldīti baiiiigi līdzekļi) atrodas Daugavas krastā.esmu sajūsmā par to māju.viņi (saimnieki) šobrīd vēl ir divi.
vai t.s. jaunie gribēs iet tai mājā.jautājums.

protams kas nu tur ko strīdēties

Vaiii... tā jau ir gaumes lieta... par jaunajiem, ko gribēs..negribēs, kad pašu vairs mājas saimnieku nav... un īpaßumi tiek mantojumā... jau bēda maza... nopārdos un kaut kāds kapitāls būs un ieguldījums, kur citur... piemēram, jaunajos projektos... bet turēt tikai tāpēc, ka redz omīte ar opīti cēluši un kas tajā dzīvo pēc to aiziešanas nav... arī nav prātīgi...
Un vecās atjaunot pēc sava redzējuma ... fui, elle zemes virsū... vieglāk noßķūrēt un jaunu uzcelt... vai nu pieciest un iziet no tā, kā ir..labrīt, kaut kas drūms..pelēks laukā….tik daudz daudz dzeltenās puķītes apkārt priecē..

kad nav, tad nav..par to vispār nav stāsts..
atkal piemērs ar mammja paaudzi..tante pirms gada pārdeva māju, visu mūžu tikai mājā dzīvots..3 vīri pādzīvoti
bet vairs nebija ne spēka, ne iespēju 
tagad laimīga dzīvoklītī:)
ka man te samariešu meitenēm visādi stāsti, nevienu protams nenosaucot ne vārdos ne uzvārdos.
viņas braukā arī pa laukiem, pie vientuļajiem vecīšiem mājas..
un NAV pienākuma sakopt visu māju..un to nemaz nevar izdarīt, nav ne laika nekā
veciša istabu, virtuvi .

... kad vecīši dzīvo vieni un ilgi... tad nu ir kā ir... kam naudiņas ir tik cik ir... kaut arī tiem kamnaudas ir pietiekoßi, t tak nav raduši atgot dārzniekus, sētniekus un visādu sūdu ārā metējus... ar visu tak mokās tik galā paši... un ne tur vairs sanāk un ne tur vairs kāds prieks... un tad sākas trakākais... jāj smadzenes bērniem..mazbērniem... lai brauc... palīdz... piedalās..uttt... un ja tā visa nav ... īpaßumi nu tā, māja vistas kāja..acīmredzami nolaisti, . tad konfliktē... tā vietā, lai jauki dārza svētkus pasvinētu ģimenes lokā….. vārdsakot, ko nevar celt, nav ko nest)))))
Laiks kamīnam….un vīna glāzei prozīt…

nu, labdien, čaukstenes... ak, jee... jau pussesji... nu gan laiks paskrejis)
apmacies ir, bet lietu kaut ka nemana..
jaaa, maaja... piekritu daudz kam jusu rakstitam... vispar visam piekritu, ja uz to lietu skatas no dazjadiem rakursiem)

Frīna, nu kā ar Taviem pankošiem?:) bija, nebija un kādi bija...
es savā tirdziņā arī tiku pie zivīm...
un vispār priecājos, ciksmuki viss ar tiem dekoriņiem man sanācis..

Ar pankuši viss kā nākas, brokastīs noēdām gardu muti. Tagad rītdienai auksto zupu pagatavoju un iestūmu ledusskapī. Kā nekā aukstā zupa taču.

kas var būt labāks par draudzīgu klaču pie vīna glāzes? gandrīz nekas.

Frīna, manu prātu nodarbina zīda ziepes...
Zupa arī rīt būs, bet karsta..;)

Es šodien tirdziņā redzēju alus ziepjšampūnu. Neriskēju pirkt.

bet varbūt vajadzēja noriskēt?:))

brīt.
lēns rīts.
kafija+salds.
ir arī nemainīgas vērtības.

Sveika, Liz! Man arī ne visai ātrs rīts. Bij vakar šodienai plāni kā Napoleonam. Izdarīts ir tikai čut čut. Bet oliņas sakrāsotas gan. Ir, ir nemainīgas vērtības! Sīpolu mizas!!!!