Liz, es tak vakar citu Vovu klausijos, sodien atradu, bet izradas jau nobanota, tagad ir tik karaoke variants... tur par Salavjovu Vovcjiku)... vesela ambrazja es tev teiksju, bet vardi baigi labi...

eli, apņemsimies reizēm   ieklausīties beat vārdos . nu šo es domāju tās personas sakarā, kad beta  teica: labāk viņai (tai pesonai) uzmanību nepievērst, jo kā sūds-kā  netīšam uzkāpsi, tā  smirdēs.
es pameklēšu i netā to vovočku.

nu jā... domā, domā, tik neko nevar izdomāt, :)))) es tak teicu, ka nesakarīga un dikti, dikti nenoturīga:))) un kāpj un kāpj uz tā sava grābekļa:))

fuu, atminja tas sunja suds ... cerams, ka nesmirdes tik traki...
Vispar jau, Liz, man ir jautri, tik atri apnik-vienveidiba un nu, patiesjam, sakas b/d...

Vispar tev jamekle-aizliegta dziesma par Solovjovu (Dimitrijs Gordons)
Un vel es domaju par to vakardienas krievu bernu dziedasanu. Puiki jau smuki dzied, bet nu dresura, laikam, siem tur baiga... vel tajas formas ieterpti. Te, patiesam, gribetos jautat-vai vinjiem vispar ir berniba...

jā... dažu  tautas tēlu bērnudārzs tujrpnās jau labu laiku...    nez kurš dublis jau ir pēc kārtas?::) jā, piekrītu... bērnudārza  tēliem vienveidība jau ir krietni ilgu laiku:)))   režisore  laikam slikti strādā:))) [

kuš, kuš... ej, nu atputies, kirsi... kur vel vakars

ebetīt, )) nu tak aizej sacep tās savas pankūkas... kur vēl vakars... nebūs spēka tev te glupības gvelzt... iestiprinies gan:)) bet skaties, lai nesadeg.. ne panna... ne pankūkas... tev jau tādas šaizes te  bieži gadās:))))  esi piesardzīga:)

..ej, ej... i tevi izarstes, un mani izarstes... mus visus izarstes (no filmas)... kuš, kuš)

ārtsējies gan:)))) un  jo ātrāk, jo labāk))) un skaties, ka tevi te pašu itiņas liktenis nepiemeklē;)))))
.. un neatkārtojas tas, kas ar tevi jau te ir bijis...

o!... tie ir draudi?

tikai skaista faktu konstatācija... un kā fakti var būt draudi?:M?:)

neee, tie bija draudi...
fakti-kas notika ar Itu, es nezinu, bet tu, laikam, zini-faktus, ludzu un, kas ar mani te bijis-sen aizmirsts... un, kirsi, kas ta te bija?-faktus, ludzu)

tagad draudus ta smuki nosauc un telo beigtu zivi...

Cherry, pastāsti kaut ko citu. Pastāsti, kā radās Tavs niks.  Es, piemēram, nezinu. Man, piemēram, interesē. Pastāsti, ko Tu ikdienā dari, kas Tu esi. Pastāsti, ko dari, kad nav ko darīt. Kāda puķe Tev vismīļākā. Un kāda krāsa. Un vai malkojamā kafijas krūzīte ir šai krāsā. Nu un vēl kaut ko. Dažādībai.

oiii, es nevaru - "malkojamā kafijas krūzīte"...
Varbūt apvainoties - kāpēc man šīs jaukās dāmas - Versija, Ebete, Beata, Lizettte, Lare, Tedra (atvainojos, bet gan jau kādu aizmirsu) neko tik smuku un smuki nepajautā? Kāpēc? Nu kaut vai dažādībai pajautātu...

Ziņoju, ka bijām pie Imanta Ziedoņa Murjāņos.

Piektdien, es kad biju maziņa, mamma strādāja lauku skoliņā, mācīja zīmēt un audzināja internāta bērnus. Un pavārīte šai skoliņā bija Lidijas tante, Ziedonim tāva māsa, vai mātes māsa, to neatceros. Bet atceros tās brīnumgardās lauku tortes, ko viņa cepa skolasbērniem uz visām svinamreizēm ( ne tik daudz uz maija un oktobra svētkiem, bet uz dzimšanas dienām gan ). Tādas tortes vairāk necep nekur. Neviena. Un tas nav no sērijas "zāle bij zaļāka". Pie Lidijas tantes vasarās mēdza atvest padzīvoties arī mazo Rimantiņu. Ir pat kopīga bilde :) Pieļauju, ka Rimantiņš sen to aizmirsis, bet redz, es atcerējos.

Versijai jaukas atminjas.
Ko ta Piektdienim var laba velet vai jautat, ja te tik degunu pabazj un gaisu paosta... un prom ir)

Labvakar. Diena bija skaista.

brīt ļoooooooooooooooooooooooooti lēēēēēnajā rītā.
nekas vēl nenotiek
kafija+salds
domāju, varbūt arī man apvainoties par to pašu, par ko apvainojās piektdienis
un es gribētu pie tur, kur piektdienis bija.eh.
un tādu lauku torti gribētu, kā versija stāsta.eh
tik daudz vēlmju
bet galvenā-lai nekadnekadnekad  pie mums nenotiek tā, kā noskatījos (nu stulba es)  par Ukrainu...

tu ir sivns - es neapvainojos, es jautāju "varbūt man apvainoties" (un man kauns, ka varēju foršo jauko meiteņu sarakstā aizmirst Solaris, ai, bet par Anksu laikam atsevišķs stāsts)
Ebete, varbūt tāpēc, ka deguns, kuru še iebāžu, tāds krietns, pamatīgs, tas ātri sajūt nelāgā smakas un zūd vēlēšanās bāzt regulāri? Tik daudz demagoģijas, pērkamu "viedokļu", cilvēcīgas nekrietnības...

labrīt! Zin kāda daiļa dārzniece - tās sniegpulkstenītes, kuras savulaik no Braslas krastiem pārbraukušas uz mūsu daudzdzīvokļu mājas priekšu Rīgā, patiešām top arvien kuplākas vai man tā tikai šai drūmajā laikā liekas?