Ja par mācībspēkiem, tad ... pie visa, kas ar mums notiek, vismaz daļēji paši vien esam vainīgi. Ne velti es šeit savulaik rakstīju par neaudzināto puiku bērnudārzā, no kura mana sieva, audzinātāja būdama, vaļā TIKA. Par spīti vadības pretdarbībai, par spīti visiem "Samierinies un ciet, - visas tā dara". Es saprotu, ir cilvēki, kuri būtībā nedrīkst zaudēt darbu (kredīts jāmaksā!!!) un kurus es uzskatu tādējādi (paņemot to kredītu) par verdzībā pārdevušamies, ir vientuļās mātes, kurām arī ... jāsakož zobi un jācieš. Vadības "profesionalitāte" un atteicības ar viņu priekšniecību "departamentā" ir atsevišķs stāsts. Katrai bērnudārza vadītājai un skolas direktoram ir izvēle, nostāties savu padoto pusē vai departamenta dāmu pusē. Padoto kūtrums nospiedoši lielākajā daļā gadījumu noved pie tā, ka viss notiek tā, kā "departamentā" kādam ienāk prātā, un mācībspēki saprot, ka stulbums, ka pilnīgs piiiiii, ka pilnīgi nevajadzīga nevienam tā kaudze atskaišu, kuras jāraksta, bet raksta un pilda, ļoti labi saprotot (ja personiskā kompetence to ļauj), ka tas nepadara labāku izglītības procesā pilnīgi neko. Manam jaunākajam skolniekam burtiski nupat klases vecāki izsauca uz paklāju skolas direktoru. Nezinu, vai aiz bailēm, bet strauji saslima nabags. :)
0
0